Kas ir valsts parāds?
Publicēts: 14.09.2011   |   Atjaunots: 16.04.2014

1. Kas ir valsts parāds?
2. Kāpēc valsts parāds veidojas?
3. Kas valsts vārdā var aizņemties?
4. Kā tiek plānota aizņemšanās?
5. No kā un kādā veidā valsts var aizņemties?
6. Kā ir mainījies valsts parāds pēdējos gados?
7. Vai Latvijas valsts parāds ir liels?
8. Kam Latvija ir parādā?
9. Kā valsts atmaksās savu parādu?
10. Kas ir parāda pārfinansēšana un kādi riski ar to saistīt?
11. Kā tiks nodrošināta valsts paāda atmaksa tuvākajos gados?
12. Cik izmaksā valsts parāds?
13. No kā atkarīga aizņēmumu procentu likme?
14. Kad valsts parāds varētu samazināties?
15. Vai valstij pilnībā jāatmaksā parāds?
16. Kāpēc Starptautiskā valūtas fonda aizdevums atmaksāts pirms termiņa?

1. Kas ir valsts parāds?

Termins ”valsts parāds” tiek lietots ļoti plašā nozīmē (dažkārt arī kļūdaini), tomēr no uzskaites viedokļa tam ir vairākas definīcijas.

Lai salīdzinātu Eiropas Savienības dalībvalstu parāda līmeni, statistikas vajadzībām izmanto vienotu ESA95 metodoloģiju un lieto vispārējās valdības parāda (angļu valodā − General Government Debt) definīciju. Tā nosaka, ka vispārējais valdības parāds sastāv no centrālās valdības parāda, pašvaldību parāda un citu pie vispārējās valdības sektora klasificēto uzņēmumu parāda. Tieši šis rādītājs tiek izmantots, vērtējot vispārējās valdības parāda atbilstību Māstrihtas kritērijam – 60% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk − IKP).

Latvijas centrālās valdības parāds (angļu valodā − Central Government Debt) ietver valsts struktūru un valsts sociālās apdrošināšanas struktūru (t.i., valsts speciālā budžeta) uzņemtās un neatmaksātās parāda saistības. Valsts speciālā budžeta aizņēmumi no valsts pamatbudžeta tiek konsolidēti vispārējās valdības sektora ietvaros, izslēdzot tos gan no centrālās valdības parāda, gan no vispārējās valdības parāda kopējā apjoma.

Pašvaldību parādu (angļu valodā − Local Government Debt) veido pašvaldību uzņemtās un neatmaksātās parāda saistības. Pašvaldības var aizņemties no valsts, noslēdzot līgumu ar Valsts kasi, vai ar finanšu ministra atļauju no komercbankām, ja komercbankas piedāvā labvēlīgākus aizņēmuma nosacījumus. Pašvaldību parādsaistības pret valsti (centrālo valdību) tiek konsolidētas vispārējās valdības sektora ietvaros, izslēdzot tās no vispārējās valdības parāda kopējā apjoma.

Saskaņā ar ESA95 metodoloģiju pie vispārējās valdības sektora klasificēto uzņēmumu saraksts, kuru parāda saistības iekļaujamas vispārējās valdības parāda aprēķinā, pieejams Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā .

Centrālās valdības parāds veido lielāko daļu no vispārējās valdības parāda apjoma, un Latvijā to pārvalda Valsts kase. Tāpēc šeit lietotais termins „valsts parāds” turpmāk attiecināms uz centrālās valdības parādu.

Papildus jāatzīmē, ka ar terminu „valsts ārējais parāds” dažkārt raksturo arī vispārējās valdības un privātā sektora kopējo ārējo parādu, kuru uzskaita Latvijas Banka maksājumu bilances statistikas vajadzībām. Detalizēta informācija par Latvijas ārējo parādu pieejama Latvijas Bankas mājaslapā .

2. Kāpēc valsts parāds veidojas?

Valstij jāaizņemas galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu resursus kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai. Kopējo finansēšanas nepieciešamību veido valsts budžeta deficīts, valsts parāda atmaksājamās saistības, valsts budžeta finansējamie tīrie aizdevumi (pārsvarā tie tiek izsniegti pašvaldībām) un vajadzība uzturēt likviditātes rezervi valsts budžeta izpildes cikla svārstību izlīdzināšanai vai valsts pārfinansēšanas riska vadībai.

Valsts parāda pieaugumu ilgtermiņā galvenokārt nosaka nepieciešamība finansēt valsts budžeta deficītu.

Valsts aizņemšanās, vietējā finanšu tirgū emitējot dažāda termiņa parāda vērtspapīrus, nodrošina vietējiem investoriem iespēju veikt ieguldījumus zema riska finanšu instrumentos. Turklāt valsts aizņemšanās likmes ir arī būtisks etalons (salīdzināšanās veids) privātā sektora aizņēmējiem, kuri veic aizņēmumus kredītiestādēs vai finanšu tirgos. Tādējādi, regulāri aizņemoties iekšējā tirgū, valsts (valdība) veicina iekšzemes finanšu tirgus attīstību, nodrošinot stabilu vietējo investoru bāzi.

3. Kas valsts vārdā var aizņemties?

Likums Par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka tikai finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus gadskārtējā valsts budžeta likumā atļautajos apmēros un tikai valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda refinansēšanai un citiem mērķiem, ja tie noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā. Saeima gadskārtējā valsts budžeta likumā nosaka maksimālo pieļaujamo neatmaksātā valsts parāda apmēru uz gada beigām.

Valsts aizņēmumu lietas atbilstoši finanšu ministra pilnvarojumam kārto Valsts kase, kas faktiski administrē centrālās valdības aizņēmumu un parāda vadību.

Aizņemšanās process tiek regulēts ar finanšu ministra apstiprinātu Latvijas Valsts parāda vadības stratēģiju un Resursu piesaistīšanas pasākumu plānu vidējam termiņam. Plānojot un veicot aizņemšanās pasākumus, Valsts kase ievēro gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktos ierobežojumus valsts parāda apmēram.

4. Kā tiek plānota aizņemšanās?

Lai valsts nodrošinātu parāda un budžeta saistību izpildi, ir ļoti svarīgi plānot valsts aizņemšanās un parāda vadības procesu vidējā termiņā. Tas ļauj ierobežot finanšu riskus un nodrošināt nepieciešamos finanšu resursus saistību savlaicīgai izpildei.

Kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai kārtējā gadā plānotos pasākumus un finansēšanai piemērotāko aizņemšanās instrumentu izvēli nosaka Resursu piesaistīšanas pasākumu plāns vidējam termiņam, kuru, ņemot vērā Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijā noteiktās vadlīnijas, izstrādā Valsts kase un apstiprina finanšu ministrs.

Resursu piesaistīšanas pasākumu plānā vidējam termiņam novērtē kopējo finansēšanas nepieciešamību (dažkārt tajā tiek izvirzīti vairāki notikumu attīstības scenāriji), analizē iekšzemes un starptautisko finanšu tirgus situāciju, makroekonomiskos rādītājus, procentu likmju prognozes un tendences, izvērtē alternatīvus aizņemšanās instrumentus un dažādus to izmantošanas scenārijus, lai tādējādi nodrošinātu finanšu resursu piesaisti uz valstij izdevīgiem nosacījumiem.

Plāns paredz arī pasākumus attiecību veicināšanai ar esošajiem un potenciālajiem vietējiem un ārvalstu investoriem, investoru informēšanu par situāciju valsts ekonomikā un finansēs, investoru intereses veicināšanu par ieguldījumiem valsts vērtspapīros, kā arī citus ar plānoto aizņemšanos saistītus jautājumus.

Resursu piesaistīšanas pasākumu plāna vidējam termiņam sagatavošana

 

 

5. No kā un kādā veidā valsts var aizņemties?

Valsts var aizņemties:

1)      finanšu tirgū, emitējot parāda vērtspapīrus vai noslēdzot aizņēmuma līgumus ar tirgus dalībniekiem − finanšu resursus valstij var aizdot gan juridiskas personas (galvenokārt Latvijas un ārvalstu bankas, investīciju un pensiju fondi), gan privātpersonas, kas savus uz laiku brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt valsts vērtspapīros vai krājobligācijās;

2)      Latvija ir dalībniece starptautiskajās finanšu institūcijās (Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Padomes attīstības bankā, Ziemeļu Investīciju bankā), tāpēc tā var aizņemties arī no šīm institūcijām – parasti tās piešķir mērķa aizdevumus konkrētu projektu vai pasākumu finansēšanai.

Ārkārtas nepieciešamības (krīzes) situācijā finanšu resursus var aizdot Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM) vai citas valstis – šajos gadījumos aizdevumu piešķiršanai aizdevēji izvirza valstij konkrētus nosacījumus un kritērijus, kurus ietver aizņēmumu programmā. Programmas darbības laikā aizņēmumu piešķiršana cieši saistīta ar programmas nosacījumu izpildi.

 

 

6. Kā ir mainījies valsts parāds pēdējos gados?

* dati par 2012.gadu pārrēķināti pēc jaunās parāda uzskaites metodoloģijas

Latvijas valsts parāds veidojies pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, kad laikā līdz 2007.gadam budžeta ieņēmumi un valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā iegūtie līdzekļi bija nepietiekami, lai pilnā apmērā nodrošinātu valsts budžeta likumā paredzēto izdevumu finansēšanu.

Iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus Latvija pirmo reizi emitēja 1993.gada beigās, savukārt pirmais ārējā parāda aizņēmums tika veikts 1992.gadā no Starptautiskā Valūtas fonda.

Valsts parāda straujo pieaugumu laikā no 2008.gada noteica starptautiskā aizņēmuma programmas finansējuma piesaiste valsts parāda un budžeta saistību finansēšanai, kā arī finanšu sektora stabilizācijai starptautiskās finanšu krīzes izraisīto seku dēļ. Starptautiskā aizņēmuma programmas finansējums bija galvenais valsts budžeta izpildes un parāda saistību finansēšanas avots, kā arī tas bija viens no būtiskākajiem faktoriem valsts maksātspējas apliecināšanai, finanšu tirgus svārstību nomierināšanai un investoru uzticības atgūšanai periodā, kad, ņemot vērā Latvijas ekonomiskās attīstības tempu strauju kritumu un valsts kredītreitingu samazināšanos līdz spekulatīvajam līmenim, valstiskās aizņemšanās iespējas finanšu tirgos bija stipri ierobežotas.

Informācija par aktuālo valsts parāda dinamiku pieejama Ceturkšņa biļetenā par parāda vadību.

7. Vai Latvijas valsts parāds ir liels?

Latvijas vispārējās valdības parāda līmenis, kas uz 2012.gada beigām veidoja ~41% no IKP, neskatoties uz būtisku tā pieaugumu pēdējos gados, ir septītais mazākais ES dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir krietni zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.

Avots: EUROSTAT

8. Kam Latvija ir parādā?

2012.gada beigās parāda lielāko daļu veidoja starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros no Eiropas Komisijas saņemtais aizdevums un eiroobligācijas, kopā veidojot 74% no kopējā parāda.

Iekšējā parāda saistību lielāko daļu veido iekšējā aizņēmuma vērtspapīri (valsts parādzīmes un obligācijas, kā arī krājobligācijas), kurus Valsts kases organizētajās regulārajās publiskajās izsolēs iegādājušies vietējā finanšu tirgus dalībnieki, pārsvarā kredītiestādes un institucionālie investori (pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības utt.). No 2013.gada sākuma saskaņā ar jaunu valsts parāda uzskaites nacionālo metodoloģiju, kas ir pietuvināta ESA95 metodoloģijai, valsts iekšējā parādā tiek ietverti Valsts kasē pieņemtie noguldījumi no centrālās valdības sektorā neietilpstošām institūcijām.

Eiroobligācijas ir Latvijas valsts parāda vērtspapīri (obligācijas), kas emitēti starptautiskajos finanšu tirgos ārvalstu valūtā un kuras iegādājušies galvenokārt ārvalstu investori – bankas un institucionālie investori (ieguldījumu fondi, pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības utt).

Aktuālā informācija ar valsts parāda struktūras rādītājiem pieejama Ceturkšņa biļetenā par parāda vadību.

9. Kā valsts var atmaksāt savu parādu?

Valsts parādu var atmaksāt šādos veidos:

1)      ja valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu, to var novirzīt valsts parāda dzēšanai;

2)      ja finansējums parāda atmaksai tiek iegūts, pārdodot valsts rīcībā esošos aktīvus (uzņēmumus/valsts kapitāldaļas) un gūtos ieņēmumus mērķtiecīgi novirzot uzņemto valsts parāda saistību atmaksai;

3)      ja nav iespējams īstenot iepriekšminētos valsts parāda atmaksas veidus, valsts parāda saistības, kurām iestājas atmaksas termiņš, tiek pārfinansētas ar jauniem aizņēmumiem.

Valsts budžeta pārpalikuma vai privatizācijas ieņēmumu novirzīšana valsts parāda atmaksai, kā arī valsts budžeta sabalansēšana vai veidošana ar finansiālo pārpalikumu ļauj nākamajos periodos samazināt aizņemšanās nepieciešamību un līdz ar to arī valsts parāda līmeni, jo netiek uzņemtas jaunas parāda saistības. 

10. Kas ir parāda pārfinansēšana un kādi riski ar to saistīti?

Valsts parāda pārfinansēšana ir valsts parāda saistību, kurām pienācis atmaksas termiņš, atmaksa ar līdzekļiem, kas piesaistīti jaunu aizņēmumu veidā. Iepriekšējās valsts parāda saistības tiek aizstātas ar jaunām, kurām jau ir cits atmaksas termiņš. Šāda pārsvarā ir ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu prakse. Jaunu aizņēmumu apjomu nosaka kopējā finansēšanas nepieciešamība.

Pārfinansēšanas jautājums valsts parāda vadībā uzskatāms par nozīmīgu no risku vadības viedokļa. Ja konkrētā laika periodā valstij jāatmaksā relatīvi liela apjoma aizņēmumi, rēķinot pret visām parāda saistībām, var secināt, ka iestājies liels pārfinansēšanas risks. Valstis šādu risku vada, aizņemoties resursus savlaicīgi un izlīdzinot valsts parāda atmaksas grafiku ilgākā periodā. Tādā veidā netiek atlikta aizņēmumu veikšana uz pēdējo brīdi un tiek ierobežots risks, ka aizņemto resursu cena nav pakļauta tirgus spekulatīvai ietekmei, aizņēmumu veicot īsi pirms liela apjoma kārtējo saistību dzēšanas. 

11. Kā tiks nodrošināta valsts parāda atmaksa tuvākajos gados?

Ņemot vērā vidējā termiņā atmaksājamo parāda saistību ievērojamu apjomu (2014. – 2016.gadā 3,5 mljrd. EUR apmērā), kurā lielāko īpatsvaru veido 2014. un 2015.gadā atmaksājamie starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros piešķirtie Eiropas Komisijas aizdevumi un 2014.gadā dzēšamās eiroobligācijas (sk. attēlu), jānodrošina atbilstoša finansējuma savlaicīga piesaiste, lai samazinātu valsts parāda pārfinansēšanas risku.

Vidējā termiņā paredzēto valsts parāda saistību atmaksu, t.sk. starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemtā Eiropas Komisijas aizdevumu atmaksu, plānots veikt, pārfinansējot valsts parādu ar jauniem aizņēmumiem iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos.

Resursu piesaistīšanas pasākumu plānā 2013.-2016.gadam, kas izstrādāts, ievērojot Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijas vadlīnijas, noteikta aizņemšanās stratēģija vidējam termiņam, kuras realizēšanā izvirzītas šādas prioritātes:

1) turpināt pakāpenisku un savlaicīgu aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos, organizējot regulāras publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas, lai saskaņā ar noteiktiem atmaksas grafikiem nodrošinātu starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros uzņemto valsts centrālās valdības parāda saistību pārfinansēšanu ar aizņēmumu likmju un termiņu ziņā labvēlīgiem nosacījumiem;

2) nodrošināt valsts vērtspapīru investoru loka diversifikāciju un paplašināšanu, īstenojot regulāru, pastāvīgu dialogu un ilgtermiņa darbu ar investoriem un sadarbības partneriem, lai veicinātu dažādu pasaules reģionu investoru aktīvu dalību valsts ārējā aizņēmuma vērtspapīru sākotnējā izvietošanā;

3) ņemot vērā Latvijas pievienošanos euro zonai 2014.gada 1.janvārī, veicināt iekšzemes finanšu tirgus attīstību un nodrošināt atbilstošas ieguldījumu iespējas iekšzemes finanšu tirgus dalībniekiem, pilnveidojot piedāvāto finanšu instrumentu spektru atbilstoši investoru pieprasījumam, lai izmantotu aizņemšanās iekšzemes finanšu tirgū potenciālu.

Tuvākajos gados ārēja aizņēmuma instrumenti joprojām veidos būtiskāko daļu no kopēja piesaistāmā finanšu resursu apjoma. Aizņēmumus starptautiskajos finanšu un kapitāla tirgos plānots turpināt, balstoties uz publiskiem darījumiem globālajos finanšu tirgos – ASV un Eiropā, kā arī vēršoties pie citu reģionu investoriem.

Iekšzemes finanšu tirgū arī turpmāk plānots piedāvāt pilnu iekšējā aizņēmuma vērtspapīru standarta termiņu spektru – no īstermiņa līdz ilgtermiņa vērtspapīriem, sekmējot valsts vērtspapīru tirgus attīstību un aktivitāti ar Primāro dīleru sistēmu, kas darbojas kopš 2013.gada sākuma. Primāro dīleru sistēma veicina likvīdāka un investoriem pievilcīgāka valsts vērtspapīru tirgus veidošanos, sekmējot investoru pieprasījuma pēc valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem pieaugumu. Lai veicinātu potenciāli jaunu ieguldītāju – privātpersonu – ieguldījumus iekšzemes finanšu tirgus instrumentos, sākot ar 2013.gadu jūniju iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties valsts krājobligācijas.

Turpinot aizņemšanās pasākumus atbilstoši vidējā termiņa stratēģijai, kā arī ievērojot atbildīgu fiskālo politiku, ir iespējams pārfinansēt pašreiz uzņemtās valsts parāda saistības, kā arī ilgtermiņā panākt valsts parāda līmeņa samazināšanos un stabilizēšanos ilgtspējīgā līmenī.

12.   Cik izmaksā valsts parāds?

Valsts parāda izmaksas ietekmē aizņēmumu procentu likmes, uzņemto parāda saistību apjoms un aizņēmumu apkalpošanas nosacījumi.

Salīdzinot Latvijas vispārējās valdības procentu izdevumu apjomus ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājiem pēc vienotās ESA95 metodoloģijas, jāsecina, ka 2012.gadā tie bija vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, veidojot 1,4% no IKP. Šis rādītājs ir krietni zemāks arī par 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo rādītāju.

Avots: EUROSTAT

Viens no valsts parāda vadības galvenajiem mērķiem ir samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas ilgtermiņā, ierobežojot valsts parāda portfeļa finanšu riskus.

Lai sasniegtu šo mērķi, Valsts kase atbilstoši Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijā noteiktajiem parametriem uzrauga valsts parāda portfeļa procentu (fiksēto un mainīgo) likmju struktūru un procentu likmju vidējo svērto fiksēto periodu (angļu valodā − duration), nepieciešamības gadījumā koriģējot valsts parāda portfeļa struktūru ar stratēģijā noteikto atvasināto finanšu instrumentu palīdzību (piem., procentu likmju mijmaiņas darījumiem, valūtu un procentu likmju mijmaiņas darījumiem u.c.).

Tādējādi tiek līdzsvarotas valsts parāda apkalpošanas izmaksas un finanšu riski, nepieļaujot valsts parāda apkalpošanas izmaksu nekontrolētu palielināšanos ilgtermiņā.

13. No kā atkarīga aizņēmumu procentu likme?

Būtiski izšķirt, ka aizņēmumu procentu likmes struktūra sastāv no bāzes likmes un uzcenojuma. Svarīga loma atvēlēta kredītriska uzcenojumam, jo bāzes likmi var vadīt, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus (mainot no fiksētās uz mainīgo un otrādi).

 

Tomēr aizņēmuma likmes struktūrā esošobāzes likmeslielumu un izmaiņas aizņēmējs nevar ietekmēt vai noteikt, jo to pamatā ietekmē centrālo banku monetārā politika un virkne citu faktoru, kas ir saistīti ar finanšu un kapitāla tirgū pastāvošo pieprasījumu un piedāvājumu, ekonomikas izaugsmes tendencēm, fiskālās politikas īstenošanu konkrētajā reģionā utml. Tāpēc arī finanšu tirgus dalībnieki rūpīgi seko valstu monetārās politikas lēmumiem un veido procentu likmju prognozes un novērtējumus.

Savukārt kredītriska uzcenojuma daļa raksturo investora viedokli par aizņēmēju (vai tas ir drošs, vai spēs atdot aizņemtos līdzekļus, vai īstermiņā un  ilgtermiņā aizņēmējs būs maksātspējīgs jeb kāda ir aizņēmēja „finanšu veselība” u.c.).

Valsts aizņemto resursu kredītriska uzcenojumu ietekmē vairāki faktori vienlaikus, tāpēc jāskatās uz vairākām cenu veidojošajām komponentēm:

1)      valsts politiskā situācija (piemēram, vai tā ir stabila, vai bieži mainīga u.c.);

2)      valsts fiskālā politika (piemēram, cik liels ir budžeta deficīts, cik liels ir valsts parāds, kā tas tiek vadīts; kādi ir valsts fiskālie mērķi vidējā termiņā, kāda ir valsts parāda attīstība turpmākajos gados; vai valsts rīkojusies atbilstoši nospraustajiem fiskālajiem mērķiem; vai valsts palielina vai samazina savus tēriņus; vai ikgadējais valsts budžets tiek pieņemts savlaicīgi u.c.);

3)      valsts īstenotā sociālā un ekonomiskā politika (piemēram, vai valsts realizē strukturālās reformas, vai valsts sociālā apdrošināšanas sistēma ir ilgtspējīga u.c.);

4)      valsts spēja nokārtot savas saistības − valsts īstermiņa un ilgtermiņa  kredītreitings iekšējā vai ārējās valūtās u.c. (informāciju par Latvijas kredītreitingu sk. šeit);

5)      iepriekš veikto publisko aizņēmumu (vērtspapīru formā) cenas attīstība otrreizējā tirgū (vai valsts vērtspapīru cena krītas, vai tieši otrādi – pieaug);

6)      citu valstu ar līdzīgu kredītreitingu apgrozībā esošo līdzīga (līdz dzēšanai atlikušā) termiņa un valūtas vērtspapīru cenas attīstība otrreizējā tirgū un šādu valstu nesen sākotnējā tirgū izcenotu vērtspapīru rezultāti;

7)      salīdzināšanas mērķiem izmanto arī valsts riska novērtējums citu valstu vidū − risku var izteikt CDS (Credit Default Swapirfinanšu instruments, kas nodrošina iespēju apdrošināties pret konkrētas institūcijas vai valsts maksātnespēju (kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumi));

8)      investoru gatavība iegādāties jaunus vērtspapīrus konkrētos finanšu tirgus apstākļos - ja finanšu un kapitāla tirgos valda lielanenoteiktība un nestabilitāte, tad tas negatīvi ietekmē investoru interesi par jauniem ieguldījumiem, savukārt stabilitāte un noteiktība pozitīvi ietekmē investoru lēmumu pieņemšanas procesu investīciju veikšanai.

9)      kapitāla kustības tendences starp dažādām aktīvu klasēm un tirgiem (piemēram, attīstības tirgi, jaunatīstības tirgi, vērtspapīru, akcijas).

Piemēram, pēdējo gadu valsts iekšēja aizņēmuma vērtspapīru izsoļu rezultāti uzskatāmi demonstrē vairāku iepriekš minēto komponenšu ietekmi uz aizņemto līdzekļu cenu (sk. attēlu). Krīzes periodā ar katru sekmīgu lēmumu ikgadējā budžeta sagatavošanā, kas bija vērsti uz konsolidācijas pasākumu ieviešanu un valsts finanšu situācijas stabilizāciju, pozitīvi attīstījās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējās svērtās procentu likmes, un valsts ar katru nākamo aizņēmumu piesaistīja resursus ar izdevīgākiem nosacījumiem līdz šobrīd sasniegti ļoti zemi procentu likmju līmeņi.

 

Valsts vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izolēs noteiktās vidējās svērtās procentu likmes

(2009.gada janvāris - 2013.gada decembris)

14. Kad valsts parāds varētu samazināties?

Konservatīva parāda vadības politika devusi iespēju pēdējo desmit gadu laikā saglabāt valsts parādu mērenā līmenī, tādējādi ļaujot pārvarēt krīzes ietekmi. Lai gan parāda līmenis pēdējo gadu laikā būtiski palielinājies, tas joprojām vērtējams kā mērens.

Pašreiz prognozējams, ka vispārējās valdības parāda līmeņa pakāpeniska samazināšanās attiecībā pret IKP iespējama sākot ar 2015.gadu, pēc aizdevumu atmaksas Eiropas Komisijai (skat. attēlu).

Lai gan pēc pašreizējām prognozēm risks, ka vispārējās valdības parāds prognozējamā periodā varētu pārsniegt Māstrihtas kritērija robežu, vērtējams kā zems, tomēr, lai nodrošinātu parāda līmeņa atbilstību Māstrihtas kritērijam arī turpmāk, nepieciešams turpināt īstenot ilgtspējīgu fiskālo politiku.

15. Vai valstij pilnībā jāatmaksā parāds?

Lai gan ir teiciens, ka „parāds nav brālis”, tomēr tā esamība optimālā līmenī ir pieļaujama un dažkārt pat nepieciešama valsts finanšu tirgus efektīvai un stabilai funkcionēšanai:

1)      valsts aizņemšanās, vietējā finanšu tirgū emitējot dažāda termiņa parāda vērtspapīrus, nodrošina vietējiem investoriem (piemēram, pensiju fondiem, bet krājobligāciju gadījumā – arī fiziskām personām) iespēju veikt dažāda termiņa drošus ieguldījumus zema riska finanšu instrumentos. Regulāri aizņemoties un pārfinansējot iekšējā parāda saistības vietējā finanšu tirgū, valsts veicina finanšu tirgus attīstību. Tas arī nodrošina iespēju ārvalstu investoriem veikt ieguldījumus iekšējā finanšu tirgū;

2)      privātajam sektoram valsts aizņēmumi iekšējā un starptautiskajos tirgos kalpo kā atskaites punkts kredītriska uzcenojuma novērtējumam. Valsts aizņemšanās likmes ir būtisks etalons (salīdzināšanās veids) privātā sektora aizņēmējiem, kuri veic aizņēmumus finanšu tirgū (piemēram, no kredītiestādēm vai emitējot parāda vērstpapīrus).

Labi funkcionējošs, attīstīts un aktīvs valsts parāda vērtspapīru tirgus nodrošina valdībai iespējas ne tikai veikt aizņēmumus un apzināt aktuālo tirgus vērtējumu par kredītriska uzcenojumu, bet veicina finanšu sektora aktivitāti kopumā, kas ir pozitīvi visai ekonomikai. Tieši tāpēc arī valstis, kurām nav objektīvas nepieciešamības veikt aizņēmumus, veic regulāras vērtspapīru emisijas. 

16. Kāpēc Starptautiskā Valūtas fonda aizdevums atmaksāts pirms termiņa?

SVF aizdevuma pirmstermiņa atmaksa veikta 2012.gada septembrī un decembrī, nodrošinot pilnīgu saistību izpildi pret SVF līdz 2012.gada beigām. SVF aizdevums veidoja lielāko atmaksājamo saistību apjomu valsts parāda portfelī tuvākajiem diviem gadiem. Ņemot vērā SVF aizdevuma nosacījumus, tieši šī aizdevuma pirmstermiņa atmaksai bija lielāka pozitīva ietekme gan uz valsts parāda atmaksas profilu, gan uz valsts parāda procentu izdevumiem.

SVF aizdevuma procentu likme (mainīga) pirms tā atmaksas bija nedaudz zem 2% un aizdevuma atlikušais dzēšanas termiņš bija vidēji 1,5 gadi. Ņemot vērā, ka finanšu tirgos resursus ar līdzīgu atmaksas termiņu varēja aizņemties ar zemāku procentu likmi (zem 1%), SVF aizdevums no finansiālā izdevīguma viedokļa bija uzskatāms par dārgu īstermiņa aizņēmumu. Tādēļ SVF aizdevuma atlikusī daļa pilnā apmērā 2012.gada 20.decembrī tika pārfinansēta ar 2012.gada decembra sākumā piesaistītiem ilgtermiņa (7 gadu) eiroobligāciju resursiem, kuriem fiksēta vēsturiski zemākā kupona likme kopš Latvija veic publiskus aizņēmumus starptautiskajos finanšu tirgos – 2,75% (ienesīguma likme 2,889%). SVF aizdevuma pārfinansēšana ar ilgtermiņa resursiem samazināja valsts parāda īstermiņa pārfinansēšanas risku, jo tika samazināti valsts parāda atmaksājamie apjomi tuvākajos gados, valsts parāda atmaksas profils kļuva izlīdzinātāks un līdz ar to arī mazāk riskants.

Valsts kase pirms SVF aizdevuma atmaksas izvērtēja visu starptautiskā aizņēmuma programmas darbības laikā saņemto aizņēmumu pirmstermiņa atmaksas iespējas, sazinoties ar visiem aizdevējiem, kā rezultātā tika secināts:

  • Eiropas Komisijas aizdevuma pirmstermiņa atmaksa nav iespējama, jo aizdevums Latvijai tika nodrošināts no finanšu resursiem, kas piesaistīti, Eiropas Savienībai emitējot vērtspapīrus finanšu tirgos, un neietver pirmstermiņa atmaksas iespējas. Eiropas Komisijas aizdevuma atlikušais atmaksas termiņš ir 12 gadi (visgarākais aizdevums starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros) un tā likme ir 2,875-3,375%, kas uzskatāma par atbilstošu ilgtermiņa aizdevuma resursiem;
  • Pasaules Bankas aizdevuma pirmstermiņa atmaksa būtu saistīta ar nesamērīgi lielām soda naudām, kā rezultātā šī aizdevuma atmaksa pirms termiņa ir finansiāli neizdevīga. Pasaules bankas aizdevuma atlikušais atmaksas termiņš ir 7 gadi un tā likme ir 4,18-4,22%.

Nodrošinot starptautiskā aizņēmuma programmas laikā Latvijai piešķirta finansējuma daļēju atmaksu pirms termiņa, tika veicināta Latvijas kā droša un atbildīga aizņēmēja tēla atgūšana un nostiprināšana, pārliecinoši demonstrējot finanšu tirgu dalībniekiem valsts spēju pārfinansēt krīzes laikā saņemtos subsidētos aizņēmumus ar ilgtermiņa aizņēmumu resursiem, kuri tika piesaistīti finanšu tirgos ar ļoti labvēlīgiem nosacījumiem.

 

Kontakti:
Juridiskā adrese un rekvizīti
Smilšu iela 1, Rīgā, LV-1919
Tālr. 67094222
Fakss 67094220
E-pasts kase@kase.gov.lv

Reģistrācijas Nr.:90000597275
Banka/Iestāde: Valsts kase
Bankas/Iestādes BIC: TRELLV22


Klientu apkalpošanas centrs

Smilšu ielā 7, Rīgā, LV-1919
Tālr. 67094368; 67094299
E-pasts ekase@kase.gov.lv
Parakstīšanās uz jaunumiem
 
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts kasi obligāta.
Copyright © Valsts kase 2007 - 2014