Terminu skaidrojumi
Publicēts: 29.12.2011   |   Atjaunots: 26.08.2013

Lai Valsts kases interneta mājaslapas apmeklētājiem būtu ērtāk orientēties ar Valsts kases darbību saistītajos finanšu terminos, piedāvājam biežāk lietoto terminu skaidrojumus, kā arī atsevišķiem terminiem – norādi par papildu skaidrojumu vai plašāku informāciju ar saiti uz mājaslapas attiecīgo sadaļu.

Valsts budžeta izpilde

Apropriācija − valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.

Asignējums − pilnvara uzņemties īstermiņa saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju.

Atvasināta publiskā persona − pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt sava manta.

Budžeta deficīts – negatīva budžeta finansiālā bilance, kas veidojas noteiktā periodā, ja valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem.

Budžeta iestāde − valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī pašvaldības aģentūra.

Budžeta finansēta institūcija − budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, visas pilnīgi vai daļēji tieši no valsts budžeta finansētas komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, reliģiska organizācijas un tās iestādes, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju no budžeta izpildītāja saņem dotāciju vai mērķdotāciju uz līguma pamata vai tiesību akta deleģējuma kārtībā kā līdzekļu nodrošinājumu konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei vai noteikta mērķa (projekta vai pasākuma) īstenošanai.

Budžeta nefinansēta iestāde − Ministru kabineta locekļa padotībā esošas tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras pilda noteiktas valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus un kuru darbība pilnībā, izņemot šajā likumā paredzēto gadījumu, tiek finansēta no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības.

Budžeta programma − savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar šo likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās.

Budžeta resors - ministrija, cita centrālā valsts iestāde vai atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem nodalīts resursu un izdevumu kopums, kam gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā

Centrālā valsts iestāde − valsts budžeta iestāde, kurai gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā (piem., Valsts prezidenta kanceleja, Tiesībsarga birojs u.c.).

Deponētie līdzekļi – līdzekļi, kas nodoti glabāšanai, noguldīti vai iemaksāti depozītā.

Dotācija − budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem un citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi.

eKase – valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēma, kas nodrošina attālinātu kontu apkalpošanas pakalpojumu pieejamību klientiem.

Finansēšanas plāns − budžeta iestādes vai no valsts budžeta finansēta pasākuma resursu izdevumu segšanai, izdevumu un finansēšanas sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.

Finanšu vadība − likuma Par valsts budžetu un finanšu vadību izpratnē ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus.

Fiskālā politika − principu un lēmumu komplekss, kas nosaka ieņēmumu un izdevumu politiku, realizējot valsts lomu ienākumu un izdevumu pārdalē.

Gada pārskats − budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.maijam saskaņā ar normatīvajos aktos par gada pārskatiem noteikto kārtību. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes gada pārskatam pievieno Valsts kontroles atzinumu par gada pārskata sastādīšanas pareizību. Pašvaldības gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta ziņojumu. Valsts kontrole gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu.

Ieņēmumi − saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī ieņēmumi no saņemtajiem transfertiem.

Ieņēmumu un izdevumu kontrole − Valsts kase, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, seko tam, lai visi ieņēmumi, kas pienākas valsts budžetam, tiktu saņemti laikā un attiecīgajā apjomā, un nodrošina to, lai valsts budžeta izdevumi tiktu izdarīti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

Izdevumi − visi maksājumi no budžeta, izņemot valsts parāda pamatsummas atmaksu un maksājumus, kas tiek veikti saskaņā ar tiem finanšu darījumiem, kurus uzskaita atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai finansēšanas klasifikācijai.

Klasifikācijas − lai nodrošinātu budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli un dotu iespēju veikt nepieciešamo analīzi atbilstoši administratīvajām, funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām, Ministru kabinets nosaka: budžetu (valsts budžeta un pašvaldību budžetu) ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikāciju un vispārējo valdības parāda un institucionālo sektoru klasifikāciju.

Kontu atvēršana/ slēgšana − Valsts budžeta iestādes asignējumu saņemšanai un izdevumu veikšanai no valsts budžeta līdzekļiem atver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta līdzekļu kontus tikai Valsts kasē. Valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem veicamo izdevumu izdarīšanai budžeta finansētas institūcijas, izņemot valsts budžeta iestādes un pašvaldības, atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē. Valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem finansēto investīciju projektu un vienreizējo pasākumu izdevumu veikšanai pašvaldības un to iestādes atver norēķinu kontus Valsts kasē. Budžeta nefinansētas iestādes atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē. Pašvaldības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, kā arī kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, var atvērt kontus Valsts kasē. Vairāk informācijas - šeit.

Maksas pakalpojums − pasākumu kopums, ko valsts budžeta iestāde ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos veic par samaksu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu.

Pamatbudžets − budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.

Saimnieciskais gads − saimnieciskais gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

Saimnieciskā gada pārskats – Valsts kase sagatavo ikgadējo Saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem, konsolidējot ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību iesniegto gada pārskatu informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

SEPA – vienotā eiro maksājumu telpa; ikviens klients jebkur Eiropā var veikt bezskaidras naudas norēķinus eiro. Vairāk informācijas - šeit.

Speciālais budžets − budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.

Subsīdijas − līdzekļi, ko valsts vai cita juridiska/fiziska persona piešķir konkurētspējas paaugstināšanai vai citiem mērķiem.

Transferts − gadskārtējā valsts budžeta likumā īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena līmeņa budžeta − valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta − ietvaros vai starp dažāda līmeņa budžetiem. Transferta saņēmējs saņemto budžeta līdzekļu pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu segšanai, gan pārskaitīšanai tālāk citam transferta saņēmējam.

Valsts budžets − visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim.

Valsts kases kontiem piesaistītas kredītkartes – nodrošina valsts budžeta iestādēm iespēju veikt budžeta izdevumus (darbinieku komandējumi, darba braucieni un saimnieciskie izdevumi), lai nodrošinātu komandējumu laikā veikt bezskaidras naudas norēķinus, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību prasību, ka valsts budžeta līdzekļu izdevumi veicami no Valsts kasē atvērtajiem kontiem.

Valsts parāda un aktīvu vadība

Finanšu riski – iespēja Latvijas valstij ciest zaudējumus saistībā ar valsts parāda portfeli, aktīvu portfeli un galvojumu portfeli, kurus var radīt nelabvēlīgu apstākļu iestāšanās finanšu tirgū (procentu likmju svārstību risks, valūtu kursu svārstību risks, tirgus svārstību risks, pārfinansēšanās risks, likviditātes risks) vai sadarbības partneru neveiksmīgas finanšu darbības rezultāts (kredītrisks).

Kredītreitings − lai ieguldītājiem būtu iespēja vieglāk novērtēt parāda vērtspapīru (šajā gadījumā – Latvijas valdības emitēto vērtspapīru gan iekšējā, gan ārējā tirgū) drošību, tiem piešķir aizņēmēja (Latvijas Republikas) kredītspējas novērtējumu – kredītreitingu. To izsaka ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju, kas apzīmē riska pakāpi. Vairāk informācijas - šeit.

Latvijas Valsts parāda vadības stratēģija − nosaka Valsts kases darbību vidējā termiņā, veicot valsts parāda vadību saskaņā ar ekonomikas attīstības tendencēm, kā arī analizējot situāciju Latvijas un pasaules finanšu tirgū . Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijā noteikti valsts parāda vadības mērķi un uzdevumi. Vairāk informācijas - šeit.

Starptautiskā aizņēmuma programma - vairāk informācijas - šeit.

Valsts aizņēmumu vadība − nodrošināt nepieciešamos finanšu resursus un to likviditāti valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts parāda pārfinansēšanai, kā arī aizņēmumu darījumu veikšanu ar labvēlīgiem nosacījumiem . Valsts aizņēmumu vadības pieeja ir orientēta uz aizņemšanās iespēju, likviditātes un izdevīgu aizņēmumu nosacījumu nodrošināšanu.

Valsts budžeta aizdevumi − valsts budžeta līdzekļi, kas nodoti juridiskajām personām un rada tiesības rīkoties ar tiem un pienākumu atdot saņemto aizdevumu, kā arī aizdevumi no valsts budžeta pārņemto saistību pildīšanai saskaņā ar izsniegtajiem valsts galvojumiem. Vairāk informācijas - šeit.

Valsts budžeta naudas līdzekļu ieguldīšana − Finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai citos aktīvos, likvidēt šādus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus, arī tādus atvasinātos finanšu instrumentus, kas paredz finanšu nodrošinājumu, tai skaitā garantijas depozītu pieņemšanu vai izvietošanu. Vairāk informācijas - šeit.

Valsts galvojums − finanšu ministram ir tiesības gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros sniegt valsts galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem. valsts galvojumi tiek sniegti tikai studiju un studējošo kreditēšanas, komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, kā arī valsts investīciju projektu realizācijas nodrošināšanai. Galvojumu sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Vairāk informācijas - šeit

Valsts kases budžeta konti banku iestādēs − Valsts kase rīko visus valsts budžeta līdzekļu kontus bankās, un tos sauc par Valsts kases budžeta kontiem.

Valsts parāds - vairāk informācijas - šeit.

Valsts parāda portfeļa vadība s mērķis ir optimizēt valsts parāda apkalpošanas izmaksas ilgtermiņā, ierobežojot valsts parāda portfeļa finanšu riskus.

Valsts vērtspapīri un valsts vērtspapīru izsoles  - vairāk informācijas - šeit 

 

Maksājumu un sertifikācijas iestāde

Eiropas Savienības politiku instrumenti — Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.

Maksājumu iestāde – nodrošina no Eiropas Komisijas saņemto un izlietoto Eiropas Savienības fondu līdzekļu uzskaiti un veic maksājumus Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem iespējami īsākā termiņā.

Sertifikācijas iestāde – sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai apstiprinātas izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumus un apstiprina, ka deklarētie izdevumi atbilst spēkā esošajiem Eiropas Kopienas un dalībvalsts noteikumiem.

Kontakti:
Juridiskā adrese un rekvizīti
Smilšu iela 1, Rīgā, LV-1919
Tālr. 67094222
Fakss 67094220
E-pasts kase@kase.gov.lv

Reģistrācijas Nr.:90000597275
Banka/Iestāde: Valsts kase
Bankas/Iestādes BIC: TRELLV22


Klientu apkalpošanas centrs

Smilšu ielā 7, Rīgā, LV-1919
Tālr. 67094368; 67094299
E-pasts ekase@kase.gov.lv
Parakstīšanās uz jaunumiem
 
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts kasi obligāta.
Copyright © Valsts kase 2007 - 2014