Latvijas vispārējās valdības parāda un procentu izdevumu līmenis attiecībā pret IKP joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā.
Starptautiskās kredītreitingu aģentūras vērtē Latvijas valsts parādu un parāda apkalpošanas izdevumus kā mērenus salīdzinājumā ar līdzvērtīgu kredītreitinga valstu vidējiem rādītājiem.
2025.gada beigās valsts parāds (pēc nacionālās metodoloģijas) bija 20,5 mljrd. EUR, gada laikā palielinoties par 1,4 mljrd. EUR.
Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai. Straujais aizsardzības izdevumu pieaugums 2025. – 2028. gadā tiks finansēts, izmantojot 16 ES valstīm (t.sk. Latvijai) aktivizēto Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu, kas nodrošina ES dalībvalstīm iespēju palielināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus ievērojot ES fiskālos noteikumus.
Valdība ir vienojusies aizsardzības finansējuma palielinājumu veikt tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no IKP. Ar šādu pieeju arī turpmāk valsts parāds tiks uzturēts mērenā, ilgtspējīgā līmenī, nodrošinot parāda saistību pārfinansēšanu ar optimāliem nosacījumiem.
Valsts parāda portfelī lielāko daļu veido finanšu tirgos emitētās Latvijas obligācijas. 2025. gadā valsts parāda portfeļa parametri atbilst Valsts parāda un naudas līdzekļu vadības stratēģijai.
