• Latvijas ekonomikas elastība, noturība un pielāgošanās spēja
• Zemāks, lai gan pieaugošs, valsts parāds pret IKP un zemākas parāda apkalpošanas izmaksas salīdzinājumā ar “A” līmeņa kredītreitinga valstu vidējiem rādītājiem
• Valdības spēja īstenot stingru fiskālo politiku iepriekšējos gados
• Īstenotās politikas uzticamība, ko atbalsta dalība ES un eirozonā
• Mērens privātā sektora parādsaistību līmenis
Ģeopolitiskie riski saglabāsies paaugstināti, tomēr, tos mazina Latvijas dalība NATO, kā arī NATO karaspēka pastāvīgā dislokācija Latvijā un valsts aizsardzības spēju stiprināšana.
Ievērojams aizsardzības izdevumu pieaugums, kas ietekmēs arī Latvijas valsts parāda līmeņa pret IKP pieaugumu, vidējā termiņā būtiski nepasliktinās Latvijas kredītspēju, jo aģentūras uzskata, ka Latvijas ekonomikas izaugsme būs noturīga un stingra fiskālā politika tiks īstenota arī turpmāk.
Latvijas pieaugošo valsts parādu līdzsvaros ekonomikas izaugsme un, aģentūras uzskata, ka Latvija spēs turpmākajos divos gados pārvarēt ārējos izaicinājumus, tostarp Krievijas – Ukrainas kara ietekmi.
Latvijas valdība arī turpmāk ievēros stingru fiskālo politiku, kontrolējot valsts budžeta deficīta un parāda līmeni, neskatoties uz plānoto izdevumu pieaugumu valsts aizsardzībai 2026. – 2027. gadā.
Aģentūras neprognozē, ka Krievijas – Ukrainas karš izplatīsies NATO dalībvalstu teritorijā, tajā skaitā Latvijā.
