1. Kas ir valsts parāds?
2. Kāpēc valsts parāds veidojas?
3. Kas valsts vārdā var aizņemties?
4. Kā tiek plānota aizņemšanās?
5. No kā un kādā veidā valsts var aizņemties?
6. Kā ir mainījies valsts parāds pēdējos gados?
7. Vai Latvijas valsts parāds ir liels?
8. Kam Latvija ir parādā?
9. Kā valsts atmaksās savu parādu?
10. Kas ir parāda pārfinansēšana un kādi riski ar to saistīt?
11. Cik lielas ir valsts parāda saistības, kas jāatmaksā tuvākajos gados?
12. Kāpēc nav nepieciešams pagarināt starptautiskā aizņēmuma programmas atmaksas termiņu?
13. Cik izmaksā valsts parāds?
14. No kā atkarīga aizņēmumu procentu likme?
15. Kad valsts parāds varētu samazināties?
16. Vai valstij pilnībā jāatmaksā parāds?
Termins ”valsts parāds” tiek lietots ļoti plašā nozīmē (dažkārt arī kļūdaini), tomēr no uzskaites viedokļa tam ir vairākas definīcijas.
Lai salīdzinātu Eiropas Savienības dalībvalstu parāda līmeni, statistikas vajadzībām izmanto vienotu ESA95 metodoloģiju un lieto vispārējās valdības parāda (angļu valodā − General Government Debt) definīciju. Tā nosaka, ka vispārējais valdības parāds sastāv no centrālās valdības parāda, pašvaldību parāda un citu pie vispārējās valdības sektora klasificēto uzņēmumu parāda. Tieši šis rādītājs tiek izmantots, vērtējot vispārējās valdības parāda atbilstību Māstrihtas kritērijam – 60% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk − IKP).
Latvijas centrālās valdības parāds (angļu valodā − Central Government Debt) ietver valsts struktūru un valsts sociālās apdrošināšanas struktūru (t.i., valsts speciālā budžeta) uzņemtās un neatmaksātās parāda saistības. Valsts speciālā budžeta aizņēmumi no valsts pamatbudžeta tiek konsolidēti vispārējās valdības sektora ietvaros, izslēdzot tos gan no centrālās valdības parāda, gan no vispārējās valdības parāda kopējā apjoma.
Pašvaldību parādu (angļu valodā − Local Government Debt) veido pašvaldību uzņemtās un neatmaksātās parāda saistības. Pašvaldības var aizņemties no valsts, noslēdzot līgumu ar Valsts kasi, vai ar finanšu ministra atļauju no komercbankām, ja komercbankas piedāvā labvēlīgākus aizņēmuma nosacījumus. Pašvaldību parādsaistības pret valsti (centrālo valdību) tiek konsolidētas vispārējās valdības sektora ietvaros, izslēdzot tās no vispārējās valdības parāda kopējā apjoma.
Saskaņā ar ESA95 metodoloģiju pie vispārējās valdības sektora klasificēto uzņēmumu saraksts, kuru parāda saistības iekļaujamas vispārējās valdības parāda aprēķinā, pieejams Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā .
Centrālās valdības parāds veido lielāko daļu no vispārējās valdības parāda apjoma, un Latvijā to pārvalda Valsts kase. Tāpēc šeit lietotais termins „valsts parāds” turpmāk attiecināms uz centrālās valdības parādu.
Papildus jāatzīmē, ka ar terminu „valsts ārējais parāds” dažkārt raksturo arī vispārējās valdības un privātā sektora kopējo ārējo parādu, kuru uzskaita Latvijas Banka maksājumu bilances statistikas vajadzībām. Detalizēta informācija par Latvijas ārējo parādu pieejama Latvijas Bankas mājaslapā .
2. Kāpēc valsts parāds veidojas?
Valstij jāaizņemas galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu resursus kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai. Kopējo finansēšanas nepieciešamību veido valsts budžeta deficīts, valsts parāda atmaksājamās saistības, valsts budžeta finansējamie tīrie aizdevumi (pārsvarā tie tiek izsniegti pašvaldībām) un vajadzība uzturēt likviditātes rezervi valsts budžeta izpildes cikla svārstību izlīdzināšanai vai valsts pārfinansēšanas riska vadībai.
Valsts parāda pieaugumu ilgtermiņā galvenokārt nosaka nepieciešamība finansēt valsts budžeta deficītu.
Valsts aizņemšanās, vietējā finanšu tirgū emitējot dažāda termiņa parāda vērtspapīrus, nodrošina vietējiem investoriem iespēju veikt ieguldījumus zema riska finanšu instrumentos. Valsts aizņemšanās likmes ir arī būtisks etalons (salīdzināšanās veids) privātā sektora aizņēmējiem, kuri veic aizņēmumus komercbankās. Tādējādi, regulāri aizņemoties iekšējā tirgū, valsts (valdība) veicina vietējā finanšu tirgus attīstību.
3. Kas valsts vārdā var aizņemties?
Likums Par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka tikai finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus gadskārtējā valsts budžeta likumā atļautajos apmēros un tikai valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda refinansēšanai un citiem mērķiem, ja tie noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā. Saeima gadskārtējā valsts budžeta likumā nosaka maksimālo pieļaujamo neatmaksātā valsts parāda apmēru uz gada beigām.
Valsts aizņēmumu lietas atbilstoši finanšu ministra pilnvarojumam kārto Valsts kase , kas faktiski administrē centrālās valdības aizņēmumu un parāda vadību.
Aizņemšanās process tiek regulēts ar finanšu ministra apstiprinātu Latvijas Valsts parāda vadības stratēģiju un Resursu piesaistīšanas pasākumu plānu vidējam termiņam. Plānojot un veicot aizņemšanās pasākumus, Valsts kase ievēro gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktos ierobežojumus valsts parāda apmēram.
4. Kā tiek plānota aizņemšanās?
Lai valsts nodrošinātu parāda un budžeta saistību izpildi, ir ļoti svarīgi plānot valsts aizņemšanās un parāda vadības procesu vidējā termiņā. Tas ļauj ierobežot finanšu riskus un nodrošināt nepieciešamos finanšu resursus saistību savlaicīgai izpildei.
Kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai kārtējā gadā plānotos pasākumus un finansēšanai piemērotāko aizņemšanās instrumentu izvēli nosaka ikgadējs R esursu piesaistīšanas pasākumu plāns vidējam termiņam , kuru, ņemot vērā Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijā noteiktās vadlīnijas, izstrādā Valsts kase un apstiprina finanšu ministrs, pirms tam saskaņojot ar Latvijas Banku.
Resursu piesaistīšanas pasākumu plānā vidējam termiņam novērtē kopējo finansēšanas nepieciešamību (dažkārt tajā tiek izvirzīti vairāki notikumu attīstības scenāriji), analizē iekšējo un ārējo finanšu tirgus situāciju, makroekonomiskos rādītājus, procentu likmju prognozes un tendences, izvērtē alternatīvus aizņemšanās instrumentus un dažādus to izmantošanas scenārijus, lai tādējādi nodrošinātu finanšu resursu piesaisti uz valstij izdevīgiem nosacījumiem.
Plāns paredz arī pasākumus attiecību veicināšanai ar esošajiem un potenciālajiem vietējiem un ārvalstu investoriem, investoru informēšanu par situāciju valsts ekonomikā un finansēs, investoru intereses veicināšanu par ieguldījumiem valsts vērtspapīros, kā arī citus ar plānoto aizņemšanos saistītus jautājumus.
Resursu piesaistīšanas pasākumu plāna vidējam termiņam sagatavošana
5. No kā un kādā veidā valsts var aizņemties?
Valsts var aizņemties:
1) finanšu tirgū emitējot parāda vērtspapīrus vai noslēdzot aizņēmuma līgumus ar tirgus dalībniekiem − finanšu resursus valstij var aizdot gan juridiskas personas (galvenokārt Latvijas un ārvalstu bankas), gan privātpersonas, kas savus uz laiku brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt, piemēram, valsts vērtspapīros;
2) Latvija ir dalībniece starptautiskajās finanšu institūcijās (Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Padomes attīstības bankā, Ziemeļu Investīciju bankā un Pasaules Bankā), tāpēc tā var aizņemties arī no šīm institūcijām – parasti tās piešķir mērķa aizdevumus konkrētu projektu vai pasākumu finansēšanai;
3) krīzes situācijā finanšu resursus var aizdot Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība un/vai citas valstis – šajos gadījumos aizdevumu piešķiršana saistīta ar konkrētu nosacījumu izpildi no valsts puses.
6. Kā ir mainījies valsts parāds pēdējos gados?
Latvijas valsts parāds veidojies pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, kad laikā līdz 2007.gadam budžeta ieņēmumi un valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā iegūtie līdzekļi bija nepietiekami, lai pilnā apmērā nodrošinātu valsts budžeta likumā paredzēto izdevumu finansēšanu.
Informācija par aktuālo valsts parāda dinamiku pieejama Ceturkšņa biļetenā par parāda vadību .
Iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus Latvija pirmo reizi emitēja 1993.gada beigās, savukārt pirmais ārējā parāda aizņēmums tika veikts 1992.gadā no Starptautiskā Valūtas fonda.
Valsts parāda straujo pieaugumu laikā no 2008.gada noteica starptautiskā aizņēmuma programmas finansējuma piesaiste valsts parāda un budžeta saistību finansēšanai, kā arī finanšu sektora stabilizācijai starptautiskās finanšu krīzes izraisīto seku dēļ. Starptautiskā aizņēmuma programmas finansējums bija galvenais valsts budžeta izpildes un parāda saistību finansēšanas avots, bet kopš 2009.gada vidus tas nodrošināja iespēju uzturēt finanšu resursu rezervi Valsts kases kontos Latvijas Bankā ~10% no IKP apmērā. Tas bija viens no būtiskākajiem faktoriem valsts maksātspējas apliecināšanai, finanšu tirgus svārstību nomierināšanai un investoru uzticības atgūšanai periodā, kad, ņemot vērā Latvijas ekonomiskās attīstības tempu strauju kritumu un valsts kredītreitingu samazināšanos līdz spekulatīvajam līmenim, valstiskās aizņemšanās iespējas finanšu tirgos bija stipri ierobežotas.
7. Vai Latvijas valsts parāds ir liels?
Salīdzinot ar pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu vispārējās valdības parāda rādītājiem pēc vienotās ESA95 metodoloģijas, Latvijas vispārējās valdības parāda līmenis, kas uz 2010.gada beigām sasniedza ~45% no IKP, joprojām būtu vērtējams kā mērens, neskatoties uz būtisku tā pieaugumu pēdējos gados.
Avots: EUROSTAT
Iekšējā parāda saistības veido iekšējā aizņēmuma vērtspapīri (valsts parādzīmes un obligācijas), kurus Valsts kases organizētajās regulārajās publiskajās izsolēs iegādājušies vietējā finanšu tirgus dalībnieki, pārsvarā komercbankas un institucionālie investori (pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības utt.), un kuriem vēl nav pienācis dzēšanas termiņš.
Eiroobligācijas ir Latvijas valsts vērtspapīri (obligācijas), kas emitēti starptautiskajos finanšu tirgos ārvalstu valūtā un kuras iegādājušies ārvalstu investori – bankas un institucionālie investori (ieguldījumu fondi, pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības utt), un kurām vēl nav pienācis dzēšanas termiņš.
Aktuālā informācija ar valsts parāda struktūras rādītājiem pieejama ceturkšņa biļetenā par parāda vadību.
9. Kā valsts var atmaksāt savu parādu?
Valsts parādu var atmaksāt šādos veidos:
1) ja valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu, to var novirzīt valsts parāda dzēšanai;
2) ja finansējums parāda atmaksai tiek iegūts, pārdodot valsts rīcībā esošos aktīvus (uzņēmumus/valsts kapitāldaļas) un gūtos ieņēmumus mērķtiecīgi novirzot uzņemto valsts parāda saistību atmaksai;
3) ja nav iespējams īstenot iepriekšminētos valsts parāda atmaksas veidus, valsts parāda saistības, kurām iestājas atmaksas termiņš, tiek pārfinansētas ar jauniem aizņēmumiem.
Valsts budžeta pārpalikuma vai privatizācijas ieņēmumu novirzīšana valsts parāda dzēšanai, kā arī valsts budžeta sabalansēšana vai veidošana ar finansiālo pārpalikumu ļauj nākamajos periodos samazināt aizņemšanās nepieciešamību un līdz ar to arī valsts parāda līmeni, jo netiek uzņemtas jaunas parāda saistības.
10. Kas ir parāda pārfinansēšana un kādi riski ar to saistīti?
Valsts parāda pārfinansēšana ir valsts parāda saistību, kurām pienācis atmaksas termiņš, atmaksa ar līdzekļiem, kas piesaistīti jaunu aizņēmumu veidā. Iepriekšējās valsts parāda saistības tiek aizstātas ar jaunām, kurām jau ir cits atmaksas termiņš. Šāda pārsvarā ir arī visu citu valstu prakse. Jaunu aizņēmumu apjomu nosaka kopējā finansēšanas nepieciešamība.
Pārfinansēšanas jautājums valsts parāda vadībā uzskatāms par nozīmīgu no risku vadības viedokļa. Ja konkrētā laika periodā valstij jāatmaksā relatīvi liela apjoma aizņēmumi, rēķinot pret visām parāda saistībām, var secināt, ka iestājies liels pārfinansēšanas risks. Valstis šādu risku vada, aizņemoties resursus savlaicīgi un vienmērīgi izlīdzinot valsts parāda atmaksas grafiku ilgākā periodā. Tādā veidā netiek atlikta aizņēmumu veikšana uz pēdējo brīdi un tiek ierobežots risks, ka aizņemto resursu cena nav pakļauta tirgus spekulatīvai ietekmei, aizņēmumu veicot īsi pirms liela apjoma kārtējo saistību dzēšanas.
11. Cik lielas ir valsts parāda saistības, kas jāatmaksā tuvākajos gados?
Tuvāko piecu gadu laikā Latvijai jāatmaksā parāds ~3,3 miljardu latu apmērā, kas veido ~60% no pašreiz uzņemto valsts (centrālās valdības) parāda saistību apjoma. No 2012.gada jāsāk atmaksāt starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemtais finansējums (no 2012.gada līdz 2015.gadam iestāsies atmaksas termiņš lielākajai daļai no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas saņemto aizdevumu), kā arī 2014.gadā pienāks 2004.gadā emitēto eiroobligāciju dzēšanas termiņš. 2017.gadā pienāks 2012.gada sākumā emitēto eiroobligāciju dzēšanas termiņā, savukārt 2021.gadā jādzēš 2011.gadā emitētās eiroobligācijas.
Vidējā termiņā paredzēto valsts parāda saistību atmaksu, t.sk. starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemtā finansējuma atmaksu, plānots veikt, pārfinansējot valsts parādu ar jauniem aizņēmumiem iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos.
Resursu piesaistīšanas pasākumu plānā 2011.-2015.gadam , kas izstrādāts, ievērojot Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijas vadlīnijas, noteikta aizņemšanās stratēģija vidējam termiņam. Tā paredz novērst valsts parāda pārfinansēšanas risku un savlaicīgi nodrošināt priekšnosacījumus starptautiskā aizņēmuma programmas finansējuma atmaksai, sākot ar 2012.gadu.
Īstenojot aizņemšanās stratēģiju vidējam termiņam, jau kopš 2011.gada pakāpeniski tiek uzsākta aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos. Tas notiek, organizējot regulāras publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas un prioritāri panākot dažādu pasaules reģionu (Eiropas, ASV un Āzijas) investoru dalību valsts vērtspapīru izsolēs, kā arī optimālu, Latvijas kredītreitingam atbilstošu aizņemšanās procentu likmju sasniegšanu.
Finansējumu iekšējā finanšu tirgū valsts piesaista galvenokārt ar vidēja termiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīriem (piemēram, 5 un 10 gadu obligācijām), bet īstermiņa parādzīmju (ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam) emisijas izmanto galvenokārt kā likviditātes vadības un iekšējā finanšu tirgus uzturēšanas instrumentu.
Veicot savlaicīgus aizņemšanās pasākumus atbilstoši izstrādātajai vidējā termiņa stratēģijai, kā arī turpinot īstenot atbildīgu fiskālo politiku, ir iespējams ar likmju un termiņu ziņā labvēlīgiem nosacījumiem pārfinansēt pašreiz uzņemtās valsts parāda saistības, kā arī ilgtermiņā panākt valsts parāda līmeņa samazināšanos un stabilizēšanos ilgtspējīgā līmenī.
Papildu informāciju par valsts vērtspapīriem sk. šeit.
12. Kāpēc nav nepieciešams pagarināt starptautiskā aizņēmuma programmas atmaksas termiņu?
Lai gan 2014. un 2015.gadā būs jāatmaksā (jāpārfinansē) būtiski valsts parāda saistību apjomi, kurus veido starptautiskā aizņēmuma programmā saņemtais finansējums, tomēr Latvijai nav nepieciešams pieprasīt subsidēto aizņēmumu termiņa pagarinājumu, jo:
1) Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizņēmumi ir subsidēti aizdevumi, kas tiek izsniegti tad, kad valstī ir būtiskas finanšu vai ekonomiskas problēmas un tā nevar patstāvīgi finansēt savas budžeta vajadzības;
2) šāda veida aizņēmumi nav pastāvīgs resursu avots. Atgūstot finanšu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, valstij jāatgriežas pie patstāvīgiem aizņēmumiem publiskajos finanšu tirgos − šiem finanšu resursiem nav īpašas izlietošanas kārtības un nosacījumu;
3) Latvija vēl pirms starptautiskā aizņēmuma programmas beigām pārliecinoši nodemonstrēja, ka var aizņemties patstāvīgi, 2011.gada 9.jūnijā izlaižot jaunas 500 miljonu ASV dolāru eiroobligācijas un tādējādi apliecinot, ka starptautiskā aizņēmuma programmas mērķi ir sasniegti, investoru uzticība Latvijai atgūta un jauna programma nav nepieciešama.
Ja mūsu valsts pēc veiksmīgas atgriešanās finanšu tirgos vērsīsies pie Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda ar lūgumu pārcelt starptautiskā aizņēmuma programmas aizdevumu atmaksas termiņus, tam būs ārkārtīgi negatīvas sekas:
a) Latvijas kredītreitings , kas pavisam nesen atguva investīciju līmeni, atkal tiktu samazināts ;
b) valsts kā droša aizņēmēja reputācija , kas ar grūtībām tikko atjaunota, tiktu sagrauta , nekavējoši izraisot arī iekšējā finanšu tirgus nestabilitāti;
c) tirgus dalībnieku bažas par valsts maksātspēju izpaustos kredītriska uzcenojuma kāpumā , sadārdzinot ne tikai valsts, bet arī privātā sektora aizņēmumus un bremzējot ekonomikas izaugsmi;
d) aizņemšanās izmaksu pieaugums uzliktu papildu slogu valsts budžetam , izraisot nepieciešamību pēc jauniem fiskālās konsolidācijas pasākumiem;
e) valsts aizņemšanās iespējas šādos apstākļos kļūtu stipri ierobežotas , kas var izraisīt nepieciešamību atkal vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem un, iespējams, maksāt par subsidēto aizņemšanos vēl dārgāk.
Īstenojot vidējam termiņam plānoto aizņemšanās stratēģiju, kas nodrošina valsts parāda pārfinansēšanas riska novēršanu, starptautiskā aizņēmuma programmā saņemto finansējumu iespējams atmaksāt saskaņā ar noteiktajiem termiņiem, dažādojot investoru bāzi un finanšu tirgos stratēģiski piesaistot aizņēmumus ar likmju un termiņu ziņā izdevīgiem nosacījumiem, kas atbilst Latvijas kredītreitingam.
13. Cik izmaksā valsts parāds?
Valsts parāda izmaksas ietekmē aizņēmumu procentu likmes, uzņemto parāda saistību apjoms un aizņēmumu apkalpošanas nosacījumi.
Salīdzinot Latvijas vispārējās valdības procentu izdevumu apjomus ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājiem pēc vienotās ESA95 metodoloģijas, jāsecina, ka, piemēram, 2010.gadā tie bija vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, veidojot 1,4% no IKP. Šis rādītājs ir krietni zemāks arī par 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo rādītāju.
Avots: EUROSTAT
Viens no valsts parāda vadības galvenajiem mērķiem ir optimizēt valsts parāda apkalpošanas izmaksas ilgtermiņā, ierobežojot valsts parāda portfeļa finanšu riskus.
Lai sasniegtu šo mērķi, Valsts kase atbilstoši Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijā noteiktajiem parametriem uzrauga valsts parāda portfeļa procentu (fiksēto un mainīgo) likmju struktūru un procentu likmju vidējo svērto fiksēto periodu (angļu valodā − duration), nepieciešamības gadījumā koriģējot valsts parāda portfeļa struktūru ar stratēģijā noteikto atvasināto finanšu instrumentu palīdzību (piem., procentu likmju mijmaiņas darījumiem, valūtu un procentu likmju mijmaiņas darījumiem u.c.).
Tādējādi tiek līdzsvarotas valsts parāda apkalpošanas izmaksas un finanšu riski, nepieļaujot valsts parāda apkalpošanas izmaksu nekontrolētu palielināšanos ilgtermiņā.
14. No kā atkarīga aizņēmumu procentu likme?
Būtiski izšķirt, ka aizņēmumu procentu likmes struktūra sastāv no bāzes likmes un uzcenojuma. G alvenā loma atvēlēta kredītriska uzcenojumam , jo bāzes likmi var vadīt, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus (mainot no fiksētās uz mainīgo un otrādi).
Aizdevuma likmes struktūrā esošo bāzes likmes lielumu un izmaiņas aizņēmējs nevar ietekmēt vai noteikt, jo tas ir atkarīgs no finanšu tirgus dalībnieku gaidām par procentu likmju attīstību un to, kādi lēmumi ir pieņemti centrālo banku monetārās politikas ietvaros. Tāpēc arī finanšu tirgi rūpīgi seko valstu monetārās politikas lēmumiem, veido prognozes un novērtējumus.
Savukārt uzcenojuma daļa raksturo investora viedokli par aizņēmēju (vai tas ir drošs, vai spēs atdot aizņemtos līdzekļus, vai īstermiņā un ilgtermiņā aizņēmējs būs maksātspējīgs jeb kāda ir aizņēmēja „finanšu veselība” u.c.).
Valsts aizņemto resursu kredītriska uzcenojumu ietekmē vairāki faktori vienlaicīgi, tāpēc jāskatās uz vairākām cenu veidojošajām komponentēm:
1) valsts politiskā situācija (piemēram, vai tā ir stabila, vai bieži mainīga u.c.);
2) valsts fiskālā politika (piemēram, cik liels ir budžeta deficīts, cik liels ir valsts parāds, kā tas tiek vadīts; kādi ir valsts fiskālie mērķi vidējā termiņā, kāda ir valsts parāda attīstība turpmākajos gados; vai valsts rīkojusies atbilstoši nospraustajiem fiskālajiem mērķiem; vai valsts palielina vai samazina savus tēriņus; vai ikgadējais valsts budžets tiek pieņemts savlaicīgi u.c.);
3) valsts īstenotā sociālā un ekonomiskā politika (piemēram, vai valsts realizē strukturālās reformas, vai valsts sociālā apdrošināšanas sistēma ir ilgtspējīga u.c.);
4) valsts spēja nokārtot savas saistības − valsts īstermiņa un ilgtermiņa kredītreitings iekšējā vai ārējās valūtās u.c. (informāciju par Latvijas kredītreitingu sk. šeit );
5) valsts novērtējums citu valstu vidū − risku var izteikt CDS (C redit Default Swap ir f inanšu instruments, kas nodrošina iespēju apdrošināties pret konkrētas institūcijas vai valsts maksātnespēju (kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumi));
6) iepriekš veikto publisko aizņēmumu (vērtspapīru formā) attīstība otrreizējā tirgū (vai valsts vērtspapīru cena krītas, vai tieši otrādi – pieaug).
Pēdējos gados tieši CDS ieņēmis būtisku indikatora lomu jaunu aizdevumu resursu cenas noteikšanā no investoru puses. Salīdzinot ar kredītreitingu, CDS līmenis operatīvāk raksturo tirgus dalībnieku novērtējumu par valsti. Tāpēc, lai novērtētu Latvijas parāda riska pakāpi, kas arī nosacīti ietver tirgus gaidas par kredītriska izmaiņām nākotnē, jāskatās CDS līmenis atbilstošam termiņam (piemēram, sk. attēlā Latvijas piecu gadu CDS līmeņa izmaiņas pēdējos gados).
Valsts spēja nokārtot savas saistības ir viena no aizņemto resursu cenu veidojošām komponentēm un šo spēju raksturo valsts kredītreitings. Tieši valsts finanšu situācija, analizējot valsts fiskālo politiku, valsts parāda līmeni un nodokļu politiku, ir viens no galvenajiem kredītreitingu noteicošiem faktoriem. Ņemot vērā aizvien pieaugošās bažas par valstu kredītspējas mazināšanos, tieši valstu īstenotie fiskālās konsolidācijas pasākumi šobrīd nosaka valsts kredītreitinga līmeni, piemēram, Dienvideiropas valstīs, ASV, Beļģijā, Īrijā, Lielbritānijā u.c. Tāpēc Latvijas īstenotie fiskālās konsolidācijas pasākumi un citi politiskie lēmumi ir bijuši izšķirošie reitingu aģentūru lēmumu pieņemšanā par Latvijas kredītreitinga un tā nākotnes novērtējuma izmaiņām (sk. attēlā zemāk).
Līdz ar reitinga izmaiņām mainās arī investoru novērtējums un valsts aizņemto resursu cena, jo ar katru sekmīgu lēmumu ikgadējā budžeta sagatavošanā, kas bija vērsti uz konsolidācijas pasākumu ieviešanu un valsts finanšu situācijas stabilizāciju, pozitīvi attīstījās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējās svērtās procentu likmes (sk. attēlu), un valsts ar katru nākamo aizņēmumu piesaistīja resursus ar izdevīgākiem nosacījumiem.
Valsts vērtspapīru konkurējošās izsolēs noteiktās vidējās svērtās procentu likmes
15. Kad valsts parāds varētu samazināties?
Konservatīva parāda vadības politika devusi iespēju pēdējo desmit gadu laikā saglabāt valsts parādu mērenā līmenī, tādējādi ļaujot pārvarēt krīzes ietekmi. Lai gan parāda līmenis pēdējo trīs gadu laikā būtiski palielinājies, tas joprojām vērtējams kā mērens.
Ņemot vērā aizņemšanās stratēģiju vidējam termiņam, valsts parāda augšupejošo tendenci tuvākajos gados noteiks pakāpeniska aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos un nepieciešamo resursu uzkrāšana, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai un novērstu valsts parāda pārfinansēšanas risku, kas saistīts ar valsts ārējā parāda saistību plānoto atmaksu 2014. un 2015.gadā. Pašreiz prognozējams, ka vispārējās valdības parāda līmeņa pakāpeniska samazināšanās iespējama pēc 2015.gada.
Lai gan pēc pašreizējām prognozēm risks, ka vispārējās valdības parāds prognozējamā periodā varētu pārsniegt Māstrihtas kritērija robežu, vērtējams kā zems, tomēr, lai nodrošinātu parāda līmeņa atbilstību Māstrihtas kritērijam arī turpmāk, nepieciešams turpināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, ievērojot fiskālo disciplīnu, kā to paredz valdības stratēģiska apņemšanās nodrošināt pievienošanos eirozonai 2014.gadā.
16. Vai valstij pilnībā jāatmaksā parāds?
Lai gan ir teiciens, ka „parāds nav brālis”, tomēr tā esamība optimālā līmenī ir pieļaujama un dažkārt pat nepieciešama valsts finanšu tirgus efektīvai un stabilai funkcionēšanai:
1) valsts aizņemšanās, vietējā finanšu tirgū emitējot dažāda termiņa parāda vērtspapīrus, nodrošina vietējiem investoriem (piemēram, pensiju fondiem) iespēju veikt dažāda termiņa drošus ieguldījumus zema riska finanšu instrumentos. Regulāri aizņemoties un pārfinansējot iekšējā parāda saistības vietējā finanšu tirgū, valsts veicina finanšu tirgus attīstību. Tas arī nodrošina iespēju ārvalstu investoriem veikt ieguldījumus iekšējā finanšu tirgū;
2) privātajam sektoram valsts aizņēmumi iekšējā un starptautiskajos tirgos kalpo kā atskaites punkts kredītriska uzcenojuma novērtējumam. Valsts aizņemšanās likmes ir būtisks etalons (salīdzināšanās veids) privātā sektora aizņēmējiem, kuri veic aizņēmumus finanšu tirgū (piemēram, no bankām vai emitējot parāda vērstpapīrus).
Labi funkcionējošs, attīstīts un aktīvs valsts parāda vērtspapīru tirgus nodrošina valdībai iespējas iekšējā finanšu tirgū veikt aizņēmumus nepieciešamajā apjomā un laikā, sniedz iespēju precīzāk apzināt aktuālo tirgus vērtējumu par kredītriska uzcenojumu, kā arī veicina finanšu sektora aktivitāti kopumā. Tieši tāpēc arī valstis, kurām nav objektīvas nepieciešamības veikt aizņēmumus, veic regulāras vērtspapīru emisijas iekšējā finanšu tirgū.
