Nosacījumi
Publicēts: 17.01.2012   |   Atjaunots: 22.12.2015

1. Lai pieteiktos valsts aizdevuma saņemšanai ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15.novembrim iesniedz Valsts kasē dokumentus aizdevuma saņemšanai (apakšpunktu numerācija atbilst MK noteikumu numerācijai):

26. Lai saņemtu valsts aizdevumu, aizņēmējs iesniedz valsts aizdevuma pieprasījumu, kurā norāda valsts atbalsta programmas vai projekta nosaukumu, projekta mērķi, valsts aizdevuma apmēru (tai skaitā plānotos valsts aizdevuma izņemšanas termiņus un apmērus), valsts aizdevumam piemērojamo procentu likmes veidu (fiksēta vai mainīga). Pieprasījumam pievieno šādus dokumentus (iesnieguma paraugu skatīt šeit):

26.1. operatīvo bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu (zinātniskās institūcijas – pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem) un naudas plūsmas pārskatu (turpmāk – operatīvie finanšu pārskati) par laikposmu no pēdējā noslēgtā pārskata gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim;

26.2. zvērināta revidenta (ja to paredz likums) vai revidenta (ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums) pārbaudītus gada pārskatus, ja tie jau nav iesniegti nozaru ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmā (ePārskati):

26.2.1. par visu darbības periodu, ja saimnieciskā darbība ilgst mazāk par trim gadiem;

26.2.2. par pēdējo triju gadu saimniecisko darbību, ja saimnieciskā darbība ilgst vairāk par trim gadiem;

26.3. attīstības plānu vai biznesa plānu (turpmāk – attīstības plānu) par periodu, kas nav īsāks par plānotā valsts aizdevuma atmaksas beigu termiņu, attīstības plānā norādot šādu informāciju:

26.3.1. kopsavilkumu par projektu, kam tiek pieprasīts valsts aizdevums, – īss aizņēmēja apraksts (tai skaitā galvenie darbības virzieni, organizatoriskā struktūra), nozares analīze, tirgus un konkurentu izpētes galvenie secinājumi, nepieciešamo investīciju pamatojums, projekta mērķis, projekta izmaksu un nepieciešamā finansējuma kopsavilkums;

26.3.2. tirgus un konkurentu apskatu;

26.3.3. nozares analīzi;

26.3.4. nepieciešamo investīciju pamatojumu;

26.3.5. projekta īstenošanas termiņus, izmaksas, nepieciešamo finansējumu un finansēšanas avotus, plānoto valsts aizdevuma apmēru, atmaksāšanās perioda (gadu skaits, kas nepieciešams pilnīgai investīciju izmaksu kompensācijai) novērtējumu, projekta ieguvumus un jutīguma analīzi (novērtējums par galveno pieņēmumu izmaiņu ietekmi uz finanšu prognozēm);

26.3.6. plānotās finanšu prognozes par aizņēmēja kopējo darbību (ietverot arī īstenojamo projektu), kā arī pamatojumus un pieņēmumus, kas izmantoti prognožu sagatavošanā. Plānotās finanšu prognozes iesniedz arī elektroniski Microsoft Office Excel vai ekvivalentā formātā, kas nodrošina aprēķinos izmantoto formulu pārskatāmību. Plānotās finanšu prognozes:

26.3.6.1. kapitālsabiedrībai un ostas pārvaldei ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši Gada pārskatu likumā noteiktajām shēmām un aptver laikposmu no valsts aizdevuma pieteikuma iesniegšanas gada līdz valsts aizdevuma atmaksas beigu termiņam;

26.3.6.2. zinātniskajai institūcijai ietver bilanci, pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu, un aptver laikposmu no valsts aizdevuma pieteikuma iesniegšanas gada līdz valsts aizdevuma atmaksas beigu termiņam;

26.3.7. biznesa riskus, risku novērtējumu un risku analīzi (ietverot izvērtējumu par finanšu riskiem, tehnoloģiskajiem un operacionālajiem riskiem, tirgus un konkurences riskiem un specifiskajiem nozares riskiem (ja tādi ir identificējami), kā arī izvērtējumu par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu vai aizņēmēja darbību);

26.4. plānoto valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafiku;

26.5. informāciju par valsts aizdevuma nodrošinājumu:

26.5.1. ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir hipotēka vai komercķīla, sertificēta vērtētāja novērtējumu, kas valsts aizdevuma pieprasījuma iesniegšanas dienā nav vecāks par sešiem mēnešiem un kurā ir novērtēts nekustamais īpašums vai kustamā manta ar aprēķinātu ātrās realizācijas vērtību un tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem. Ja tāds novērtējums nav pieejams, iesniedz:

26.5.1.1. novērtējumu nekustamajam īpašumam, kuru paredzēts uzbūvēt, izmantojot valsts aizdevumu, ar aprēķinātu ātrās realizācijas vērtību un tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem pēc tā nodošanas ekspluatācijā (jāiesniedz līdzvērtīga nekustamā īpašuma novērtējums);

26.5.1.2. novērtējumu kustamai mantai, kuru paredzēts iegādāties, izmantojot valsts aizdevumu, ar aprēķinātu ātrās realizācijas vērtību un tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem (jāiesniedz līdzvērtīgas kustamas mantas novērtējums);

26.5.2. ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegts galvojums par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības, pašvaldības apliecinājumu, ka ir ievēroti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4. pantā norādītie tiesību akti;

26.5.3. informāciju par citu nodrošinājumu;

26.6. izņemot šo noteikumu 27. punktā minēto gadījumu, kopīgu zvērināta revidenta un padziļinātu eksperta (ar pieredzi biznesa plānu vērtēšanā) atzinumu, kas sniegts, pamatojoties uz šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto attīstības plānu:

26.6.1. par aizņēmēja finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt valsts aizdevumu, un kas sagatavots atbilstoši Starptautiskajiem apliecinājuma uzdevumu standartiem;

26.6.2. par attīstības plāna novērtējumu, kurā ietver šādu informāciju:

26.6.2.1. attīstības plāna kvalitātes analīze, sniedzot atzinumu, vai attīstības plāns dod skaidru priekšstatu par aizņēmēja saimniecisko darbību un tā projekta realizācijas plāniem, kam tiek ņemts aizņēmums;

26.6.2.2. finanšu rādītāju analīze un informācija par aizņēmēja finansiālā stāvokļa ietekmi uz aizņēmēja saimniecisko darbību, spēju realizēt projektu un spēju ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu, lai atmaksātu valsts aizdevumu;

26.6.2.3. to pieņēmumu pamatotības un ticamības novērtējums, uz kuru pamata ir izstrādāts attīstības plāns, ietverot vērtējumu par veikto risku analīzi, tirgus un konkurentu apskatu, nozares analīzi, nepieciešamo investīciju pamatojumu, plānoto ieņēmumu un izdevumu pamatotību;

26.6.2.4. citu faktoru analīze, kas, pēc eksperta sprieduma, ir nozīmīgi konkrētajam projektam vai aizņēmējam un var ietekmēt aizņēmēja spēju atmaksāt valsts aizdevumu;

26.7. informāciju par kopējo saņemto un plānoto valsts atbalstu (jebkuru publisko resursu piesaiste, tai skaitā valsts vai pašvaldību galvojumi par kredītiestādes kredītiem), atbalsta apmēru un atbalsta intensitāti (%) attiecīgā projekta īstenošanai un par projektu atbildīgās ministrijas informāciju par pieļaujamo valsts atbalsta apmēru atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

26.8. atbildīgās ministrijas vai pašvaldības:

26.8.1. apliecinājumu, ja valsts aizdevums ir paredzēts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, un tā līguma vai lēmuma kopiju, ar kuru uzlikts pienākums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;

26.8.2. atzinumu par projekta atbilstību attīstības plānošanas dokumentiem un informāciju par projekta ārējiem riskiem, tai skaitā par normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu, nozares politikas un konkurences riskiem;

26.8.3. apliecinājumu, ka nodrošinājuma sniegšana ir saskaņota ar ministriju un no nozares attīstības viedokļa ir atbalstāma, ja valsts aizdevums tiek nodrošināts ar hipotēku, komercķīlu vai citu nodrošinājumu;

26.9. ja plānots projekts, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība un īstenojas visi Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētie kritēriji, izņemot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu projektu, – kredītiestādes izsniegtu reitinga novērtējumu, kas pielīdzināms starptautisko kredītreitinga aģentūru "Moodys Investors Service", "Standard & Poors" vai "Fitch Ratings" noteiktajiem ilgtermiņa noguldījumu reitingiem, vai aizņēmēja apliecinājumu, ka šādu reitinga novērtējumu nav iespējams iesniegt (norādot iemeslu);

26.10. informāciju no Latvijas Bankas Kredītu reģistra par aizņēmēju (informācijai jābūt izsniegtai ne agrāk kā piecas darbdienas pirms valsts aizdevuma pieteikuma iesniegšanas).

27. Ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegts galvojums 100 % apmērā, šo noteikumu 26.6. apakšpunktā minēto zvērināta revidenta atzinumu nesniedz.

2. Valsts kase izvērtē iesniegtos dokumentos un sniedz atzinumu. Atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

3. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt valsts aizdevuma piešķiršanu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu aizņēmējam.

4. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par valsts aizdevuma piešķiršanu, Valsts kase nosūta finanšu ministra lēmumu aizņēmējam un pirms valsts aizdevuma līguma noslēgšanas saskaņo valsts aizdevuma nosacījumus ar aizņēmēju.

5. Ja plānotais valsts aizdevums ir klasificējams kā komercdarbības atbalsts, ministrija atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam iesniedz Finanšu ministrijā plānoto individuālo komercdarbības atbalsta projektu sākotnējai izvērtēšanai un, ja nepieciešams, iesniegšanai Eiropas Komisijā, lai saņemtu lēmumu par valsts aizdevuma atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

6. Ja Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par plānotā atbalsta atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ministrija to iesniedz Valsts kasē.

7. Aizdevumu izsniedz, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā izvirzītos nosacījumus

8. Lai mainītu valsts aizdevuma līguma nosacījumus, aizņēmējs iesniedz Valsts kasē iesniegumu, norādot, kādus valsts aizdevuma līguma nosacījumus nepieciešams mainīt un kāds ir šo nosacījumu maiņas iemesls, kā arī šādu papildu informāciju (apakšpunktu numerācija atbilst MK noteikumu numerācijai):

40.1. lai pagarinātu valsts aizdevuma pamatsummas izmaksas termiņu, ja nepieciešams, precizējot valsts aizdevuma atmaksas grafiku, bet nepagarinot valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas gala termiņu:

40.1.1. informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

40.1.2. apliecinājumu, ka līguma nosacījumu maiņa nerada būtiskas izmaiņas iepriekš iesniegtajā attīstības plānā un tā finanšu prognozēs, vai aktualizētu attīstības plānu atbilstoši šo noteikumu 26.3. apakšpunktam, ja izmaiņas ir būtiskas;

40.1.3. ministrijas vai pašvaldības atzinumu par valsts aizdevuma izmaksas termiņa maiņas nepieciešamību un lietderību;

40.2. lai precizētu valsts aizdevuma apmēru, papildu informācija nav jāsniedz šādos gadījumos:

40.2.1. ja tiek precizēts valsts aizdevuma apmērs atbilstoši faktiski izmantotajam valsts aizdevuma apmēram, nemainot valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas gala termiņu;

40.2.2. ja atbilstoši atmaksātajam valsts aizdevumam pamatsummas atmaksas grafikā noteiktajos maksājuma datumos tiek proporcionāli samazināti plānotie pamatsummas maksājumi;

40.2.3. ja atbilstoši atmaksātajam valsts aizdevumam tiek saīsināts pamatsummas atmaksas gala termiņš, nemainot pamatsummas atmaksas grafikā noteiktos maksājumu apmērus;

40.3. lai veiktu grozījumus valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafikā, izņemot šo noteikumu 40.2. apakšpunktā paredzētos gadījumus, iesniedz šādu informāciju:

40.3.1. informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

40.3.2. aktualizētu attīstības plānu atbilstoši šo noteikumu 26.3. apakšpunktam;

40.3.3. zvērināta revidenta atzinumu, kurš sniegts, pamatojoties uz šo noteikumu 40.3.2. apakšpunktā minēto aktualizēto attīstības plānu atbilstoši šo noteikumu 26.3. apakšpunktā noteiktajām prasībām, izņemot šo noteikumu 27. punktā minēto gadījumu;

40.3.4. precizētu valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafiku;

40.3.5. ja valsts aizdevums tiek nodrošināts ar pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegtu galvojumu, – Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumu, kurā atbalstīts pašvaldības vai vairāku pašvaldību lēmums par izmaiņām sniegtā galvojuma nosacījumos par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrība;

40.3.6. ministrijas atzinumu par valsts aizdevuma nosacījumu maiņas nepieciešamību un lietderību;

40.3.7. pēc Valsts kases pieprasījuma – sertificēta vērtētāja ātrās realizācijas vērtības un tirgus vērtības novērtējumu nekustamajam īpašumam vai kustamai mantai, kas nav vecāks par sešiem mēnešiem, ja valsts aizdevums nodrošināts ar hipotēku vai komercķīlu;

40.3.8. ja valsts aizdevums kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, par kuru Eiropas Komisija pieņēmusi pozitīvu lēmumu, ministrijas informāciju par to, vai nepieciešams komercdarbības atbalsta saskaņojums ar Eiropas Komisiju;

40.4. lai veiktu valsts aizdevuma procentu likmes maiņu atbilstoši šo noteikumu 52. punktam, papildu informācija nav jāsniedz;

52. Pēc pašvaldības, valsts speciālā budžeta izpildītāja, kapitālsabiedrības, zinātniskās institūcijas vai ostas pārvaldes rakstiska iesnieguma saņemšanas Valsts kase var pārskatīt valsts aizdevuma procentu likmi saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

52.1. izsniegtajam valsts aizdevumam piemērojamās procentu likmes maiņa notiek ne biežāk kā vienu reizi kalendāra gada laikā, sākot ar otro izsniegtā valsts aizdevuma līguma darbības gadu, ja starpība starp iepriekš noteikto aizdevuma procentu likmi un to likmi, kas tiek piemērota no valsts budžeta izsniedzamajiem aizdevumiem atbilstošajā valūtā, ir lielāka par vienu procentu un atlikušais termiņš līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam pārsniedz divus gadus;

52.2. izsniegtajam valsts aizdevumam vienu reizi valsts aizdevuma līguma darbības laikā drīkst mainīt valsts aizdevuma procentu likmes fiksēšanas periodu, ievērojot šo noteikumu 48. un 49. punktā minētos nosacījumus.

53. Ja īstenojas šo noteikumu 52. punktā minētie nosacījumi, Valsts kase slēdz vienošanos par valsts aizdevuma procentu likmes maiņu. Ja nosacījumi neīstenojas, Valsts kase piecu darbdienu laikā informē, ka valsts aizdevumu procentu likmes maiņa nav iespējama.

40.6. ja nepieciešams veikt citus grozījumus valsts aizdevuma līgumā vai pēc plānotajiem valsts aizdevuma līguma grozījumiem paredzamas izmaiņas valsts atbalsta ekvivalenta apmērā, Valsts kase izvērtē, vai lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, un, ja nepieciešams, lūdz iesniegt visu šo noteikumu 26. punktā minēto informāciju un dokumentus vai daļu no tiem.

41. Lai mainītu valsts aizdevuma nodrošinājuma līguma nosacījumus, aizņēmējs iesniedz Valsts kasē iesniegumu, kurā norādīts valsts aizdevuma nodrošinājuma līguma nosacījumu maiņas iemesls, un pēc Valsts kases pieprasījuma iesniedz informāciju par valsts aizdevuma nodrošinājumu atbilstoši šo noteikumu 26.5. apakšpunktam, kā arī daļu informācijas vai visu informāciju (atbilstoši šo noteikumu 26. punktam), kas saistīta ar aizņēmēja saimniecisko vai finansiālo darbību un var ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu vai valsts atbalsta ekvivalenta apmēru.

9. Valsts kase izvērtē iesniegto informāciju un sniedz atzinumu. Atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

10. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt valsts aizdevuma līguma nosacījumu vai valsts aizdevuma nodrošinājuma līguma nosacījumu maiņu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu aizņēmējam.

Kontakti:
Juridiskā adrese un rekvizīti
Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919
E-pasts kase@kase.gov.lv

Reģistrācijas Nr.:90000597275
Banka/Iestāde: Valsts kase
Bankas/Iestādes BIC: TRELLV22


Klientu apkalpošanas centrs

Smilšu ielā 7, Rīgā, LV-1050
Tālr. 67094368
E-pasts ekase@kase.gov.lv
Parakstīšanās uz jaunumiem
 
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Valsts kasi obligāta.
Copyright © Valsts kase 2007 - 2017