Aktīvu uzskaite

Izveidots : 28.06.2017. Atjaunots: 26.09.2017.

16.01.2017.

Saņemtais jautājums:

2016.gadā pašvaldības radniecīgajā kapitālsabiedrībā SIA ”serviss’’ tika veikts mantisks ieguldījums (pamatkapitāls tika palielināts veicot pamatlīdzekļu ieguldījumu).

Sertificēts vērtētājs veica pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, pamatkapitāls palielināts par pārvērtēto pamatlīdzekļu vērtību. Kādus grāmatojumus jāveic? Kā pareizi iegrāmatot starpību, kas rodas starp pamatlīdzekļu vērtību saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem un pārvērtēto pamatlīdzekļu vērtību?

Atbilde:

Veicot mantisku ieguldījumu kapitālsabiedrībā, budžeta iestāde veic šādus grāmatojumus atbilstoši MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1486 73.punktam:

Pašvaldība saskaņā ar pieņemto lēmumu izslēdz ieguldīto pamatlīdzekļu vērtību uz krājumu sastāvu:

D 2132 157 146.78 EUR

D 1290 35 548.22 EUR

K 12xx 192 695.00 EUR

Pēc pamatlīdzekļu pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas pašvaldība izslēdz aktīvus no uzskaites:

D 8610 157 146.78 EUR

K 2132 157 146.78 EUR

Kapitāla daļas atzīst finanšu ieguldījumos un finanšu ieņēmumos kapitāla daļu patiesajā vērtībā saskaņā ar izmaiņām Uzņēmumu reģistrā:

D 1311 51 890.00 EUR

K 8150 51 890.00 EUR

16.01.2017.

Saņemtais jautājums:

1. Mums veidojas situācija, ka uzskaitē esošajiem zemes gabaliem uzmērīšanas rezultātā nedaudz mainās zemes platība. Dažādos semināros ir dzirdēti pretēji lektoru (zvērinātu revidentu) viedokļi par to, vai šādos gadījumos ir jāmaina arī zemes gabala vērtība. Līdz šim mēs jau esošajai pamatlīdzekļa kartiņai mainījām tikai zemes gabala platību, atstājot summu pēc kadastrālās vērtības uz 01.11.2010.
Lūdzu izskaidrot Valsts Kases viedokli, vai šāda kārtība ir pareiza, jeb, precizējot uzskaitē esoša zemes gabala platību, ir jāmaina arī tā vērtība. Ja jā, tad pēc kādas formulas to pareizāk darīt?

2. Valsts kases mājaslapā ir publicēta informācija par zālienu uzskaiti. Mums nav īsti skaidrs par zālieniem parkos un pagalmos, kas jāuzskaita atsevišķi kontā 1219 “Pārējais nekustamais īpašums”. Mēs līdz šim šādus zālienus uzskaitījām kontā 1269 “Pārējie bioloģiskie aktīvi”, jo sapratām, ka tas ir bioloģisks aktīvs, tāpat kā parks, kam vērtība mainās, tam augot, un neaprēķinājām nolietojumu.
Vai pareizi būtu šos zālienus pārklasificēt uz kontu 1219 un jāaprēķina nolietojums? Ja jā, tad kura nolietojuma kategorija būtu piemērojama?

Atbilde:

Precizējot uzskaitē esošas zemes platību, grāmatvedībā nepieciešams aktualizēt arī tās vērtību. Budžeta iestāde izslēdz visu zemes gabalu no uzskaites un atzīst aktīvu no jauna atbilstošā platībā un aktuālajā kadastrālajā vērtībā.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.1486 prasībām par bioloģisko aktīvu uzskata tādu aktīvu, kura vērtība laika gaitā pieaug (piemēram, koki), taču zāliena vērtība laika gaitā samazinās un tas regulāri jāatjauno. Tāpēc tā sākotnējās izmaksas nepieciešams atzīt izdevumos lietderīgās lietošanas laikā un attiecīgi aktīvu jāklasificē kontā „1219 Pārējais nekustamais īpašums” un jāpiemēro nolietojuma grupa Nr.1.3.4. Sporta, atpūtas būves, citas būves un celtnes.

10.01.2017.

Saņemtais jautājums:

Iestāde ir reģistrēta kā PVN maksātājs, taču no maksājumiem, kas veikti no dotācijas priekšnodoklis netiek atskaitīts.

LNKC ir saņēmis pavadzīmi no SIA Xnet par portatīvā datora iegādi par EUR 400. Pavadzīme izrakstīta bez PVN par kopējo summu 400,- EUR. Saskaņā ar PVN likuma 143.’pantu, nodokli par portatīvo datoru iegādi maksā preču saņēmējs. Lai uzskaitītu datoru pamatlīdzekļu uzskaitē, tiek veikts grāmatojums: D 1238 K 5311 400 EUR.

Atbilstoši PVN likumā noteiktajam, jāveic PVN reverss, ko atspoguļoju ar šādu grāmatojumu: D 5723 K 5723 84 EUR un attiecīgi PVN deklarācijā 52. un 62.rindā uzrādīšu 84 EUR.

Tā kā iegāde veikta no dotācijas, tad sekojoši jāuzrāda arī 66.rindā „PVN summa, kas nav atskaitāma kā priekšnodoklis” un jāsamaksā valsts budžetā. Jautājums – kā atspoguļot grāmatvedības uzskaitē PVN summu, kas nav atskaitāma kā priekšnodoklis?
Iestāde ir saņēmusi pavadzīmi no SIA par portatīvā datora iegādi par EUR 400. Pavadzīmē norādīts, ka preces saņēmējs ir iestāde, bet maksātājs X ministrija, kas nav PVN maksātājs.. Pavadzīme izrakstīta bez PVN. Grāmatvedības uzskaitē izdarīts grāmatojums kā bezatlīdzības saņemšana no KM. Vai šajā gadījumā jāveic PVN reverss un jānomaksā PVN valsts budžetā?

Atbilde:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr. 1486 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 11.punktu, ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējā vērtībā iekļauj gan pirkšanas cenu, gan visus neatskaitāmos nodokļus. Ja budžeta iestādei nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par šo darījumu, tad attiecīgo pievienotās vērtības nodokļa summu ietver pamatlīdzekļa vērtībā.

1. gadījumā reversā kārtībā piemēroto nodokli grāmato D 1238 K 5723 , bet pārskaitot nodokli – D 5723 K 262x.

2. gadījumā par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu lūdzam konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā. Pēc risinājuma sniegsim skaidrojumu par attiecīgā darījuma grāmatošanu.

Šos grāmatojumus būtu jāiekļauj arī Kultūras ministrijas izstrādātajā grāmatvedības uzskaites kārtībā, kuru grāmatvedības uzskaitei un gada pārskata sagatavošanai piemēro visas konsolidācijā iesaistītās vienības.

06.01.2017.

Saņemtais jautājums:

MK noteikumu Nr.1486 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 18.1. punkts nosaka: „Budžeta iestādes līdz šo noteikumu 18.punktā minētajai ilgtermiņa ieguldījuma novērtēšanai vai vērtības apstiprināšanai nodrošina aktīvu uzskaiti daudzuma vienībās.”

Atbilde:

MK 15.12.2009. noteikumi Nr.1486 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” nosaka, ka budžeta iestādes uzskaita visus to īpašumā, valdījumā un turējumā esošos un piekrītošos nekustamos īpašumus, lietojot vienotu kontu plānu.

Kontu plānā (MK noteikumu Nr.1486 1.pielikums) ir noteikts aktīvu sadalījums – meža zemi uzskaita kontā 1217 “Pārējā zeme”, bet mežaudzi – kontā 1263 “Mežaudzes”. Meža zemes uzskaitei pielieto mērvienību hektāros, bet mežaudzei – hektāros un, ja ir veikta sākotnējā inventarizācija, analītikā norāda tās apjomu arī kubikmetros.

Ikgadējās budžeta iestāžu aktīvu un saistību inventarizācijas laikā ar Meža valsts reģistru salīdzina mežaudzes apjomu hektāros.

Mežaudzes vērtību un apjomu kubikmetros aktualizē pēc meža inventarizācijas (MK noteikumu Nr.1486 46.punkts), kuru veic saskaņā ar Meža likumā noteikto. Par meža inventarizācijas veikšanas kārtību lūdzam konsultēties Valsts meža dienestā.

Laika posmā starp meža inventarizācijām mežaudzes dati par apjomu kubikmetros un tās vērtību grāmatvedībā un Meža valsts reģistrā var atšķirties, taču apjomam hektāros būtu jāsakrīt.

29.12.2016.

Saņemtais jautājums:

Pieņemts novada domes lēmums par pašvaldības uzņēmuma ar 100% ieguldījumu reorganizāciju apvienošanas ceļā. Saskaņā ar lēmumu, uzņēmums nodod citam pašvaldības uzņēmumam arī ar 100 % ieguldījumu savu mantu, kā arī visas saistības, izņemot pašu kapitālu, zaudējumus un rezerves.

Jautājums: kādi nepieciešami dokumenti, lai veiktu pārņemšanu un izslēgšanu no novada domes bilances reorganizēta uzņēmuma pašu kapitālu, zaudējumu un rezervju.

Atbilde:

Valsts kase sadarbībā ar Finanšu ministriju izskatīja Jūsu jautājumu un sniedz šādu skaidrojumu.

Kapitālsabiedrībai noteiktās normas:

Komerclikuma 335.pantā ir noteikta Sabiedrību apvienošanas kārtība. Sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana. Atbilstoši Komerclikuma 338.panta pirmajai daļai un otrās daļas 7.punktam, ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu. Līgums slēdzams rakstveidā, kurā norāda dienu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem.

Likuma „Par grāmatvedību” 11.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uzņēmums, kas uzsāk darbību, veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu izdara normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot uzņēmuma darbību vai reorganizējot to.

Likuma „Par grāmatvedību” 13.panta otrajā daļā ir noteikts, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, uzņēmumu reorganizējot vai izbeidzot tā darbību (arī maksātnespējas procesa gadījumā, kad darbība tiek izbeigta), sagatavo uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatu (turpmāk — slēguma finanšu pārskats). Apturot komercsabiedrības darbību, pamatojoties uz komersanta lēmumu, sastāda saimnieciskās darbības pārskatu. Slēguma finanšu pārskatu un saimnieciskās darbības pārskatu sagatavo, pārbauda un publicē saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas noteikumiem. Papildus tam slēguma finanšu pārskatā un saimnieciskās darbības pārskatā sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās uzņēmuma reorganizācijas, darbības izbeigšanas vai apturēšanas rezultātā, norādot zaudējumu summu aprēķināšanas pamatojumu un šo zaudējumu ietekmi uz finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu.

Normatīvo bāzi kapitālsabiedrību grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas jomā nosaka Finanšu ministrija, sekojoši, ja nepieciešama detalizētāka konsultācija kapitālsabiedrību uzskaites un pārskatu jautājumos lūdzu konsultēties ar Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļu.

Pašvaldībai noteiktās normas:

Pašvaldība atbilstoši reorganizētā uzņēmuma slēguma finanšu pārskatā sniegtai informācijai sagatavo grāmatvedības izziņu un izslēdz attiecīgo finanšu ieguldījumu daļas no uzskaites, atzīstot finanšu izdevumus.

Pārskata perioda beigās veicot finanšu ieguldījumu vērtības pārrēķinu pēc pašu kapitāla metodes, pašvaldība par pamatu izmanto aktuālo gada pārskatu tam uzņēmumam, kurš pārņēmis reorganizētā uzņēmuma aktīvus un saistības. Grāmatojumus veic atbilstoši MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1486 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 79.punktam.

21.12.2016.

Saņemtais jautājums:

   1.Iestāde ir uzstādījusi apkures katlu sistēmu 93 570,06 euro vērtībā, kura sastāvdaļas Ir: katls, ventilācijas sistēma, hidrauliskais izlīdzinātājs, izplešanās trauks un ūdens mīkstināšanas iekārtā, sadales skapis. Līdz šim uzskaitē nav bijis katls, bet tikai katlu māja, kurā iekšā bija katls. Katlu mājas kopēja sākotnējā vērtība – 7 996,54 euro, uzkrātais nolietojums – 1 882,57 euro, atlikusi vērtība 6 113,97 euro. Vecais katls tika izņemts un ievietota jaunā apkures katlu sistēma.
   2. Ēkai sienas vietā tika izveidoti vārti. Vārtu cena - 2000 eiro, vārti paceļami ar ķēdi vai vajadzības gadījumā ar pulti. Sienai tika izveidots izgriezums un ielikti vārti. Ēkas sākotnējā vērtība 67 147,09 euro, uzkrātais nolietojums – 22 311,73 euro, atlikusi vērtība -48 835,36 euro.
   Lūdzu Jūsu skaidrojumu kā būtu pareizi rīkoties lai noteiktu pareizo pamatlīdzekļu vērtību.”

Atbilde:

   Saskaņā ar Ministru kabineta 15.12.2009. noteikumu Nr.1486 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” prasībām izmaksas, ka uzlabo pamatlīdzekļa stāvokli tā kalpošanas laikā vai būtiski maina esošā pamatlīdzekļa īpašības, salīdzinot ar iepriekšējiem rādītājiem (48.punkts), iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā. Kā arī pamatlīdzeklim aizvietojot ilgstoši lietojamu daļu, veco daļu izslēdz no uzskaites un jaunās daļas vērtību pievieno pamatlīdzekļa vērtībai (54.punkts).
   Ņemot vērā Jūsu e-pastā sniegto informāciju, skaidrojam, ka nepieciešams izvērtēt:
   1. Izņemtā katla atlikušo vērtību, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistu. Lēmumu par izslēdzamo vērtību dokumentē un attiecīgo vērtību izslēdz no uzskaites. Uzstādītā apkures katla sistēmu atzīst uzskaitē kā atsevišķu pamatlīdzekli un uzsāk nolietojuma aprēķinu.
   2. Vai ēkas īpašības ir būtiski uzlabojušās, ievietojot tajā vārtus, ko novērtē iestādes vadītāja izveidota komisija, nepieciešamības gadījumā pieaicinot attiecīgās jomas speciālistu. Ja vārtu ievietošanas izmaksas atbilst kapitalizācijas kritērijiem, tas tās pievieno ēkas vērtībai. Ja vārtu ievietošana ēkas īpašības būtiski neuzlabo, tad attiecīgās izmaksas noraksta izdevumos. Pieņemtos lēmumus dokumentē.

21.12.2016.

Saņemtais jautājums:

   Kā pašvaldībai uzskaitīt pazemes aktīvu –purvu?
   Pašvaldības bilancē kā pazemes aktīvi ar 12.12.2007. domes lēmumu Nr.17 uzņemta kūdra ar kopējo apjomu 1799000 kub.m. ar 1 m3 cenu 1,42 euro, kas atrodas īpašumā “M” 560.1 ha platībā. Pārbaudot datus, pašvaldība konstatē, ka pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā “Z”, kadastra Nr.xxxxx, saskaņā ar robežu plāna eksplikācijas datiem uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem xxxxx 99.20 ha platībā, xxxxx   23.4ha platībā, xxxxx   188.3 ha platībā, atrodas purvs, kopā 526.9 ha platībā.
   Pēc Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (turpmāk LVĢMC) datiem, kas balstīti uz 1987.-1988.gadā veiktās kompleksās Ģeoloģiskās ekspedīcijas datiem atrodas purvs 1031 ha platībā, kur rūpnieciskais dziļums ir 706 ha platībā, kūdras apjoms 19532 tūkst.m3 jeb 1854 tūkst.t. Proporcionāli pašvaldības īpašumā esošās purva zemes platībai 526.9 ha, kur rūpnieciskā dziļuma platība 360.81 ha, pašvaldībai piekrītošs kūdras apjoms ir 9982,07 tūkst.m3.
   Atradnes krājumi nav akceptēti LVĢMC derīgo izrakteņu krājumu komisijā. Pazemes aktīvi, t.i., kūdras krājumi nav salīdzināmi, tātad Ģeoloģijas ekspedīcijas dati nevar būt pilnīgi. Minētajās zemes vienībās nenotiek kūdras izstrāde un pēc 04.02.2013. Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma Nr. 3.15/44/2013-N-E nav pieļaujama purva drenēšana un kūdras ieguve, tātad kūdra netiks iegūta un ekonomiski izmantota arī turpmāk.

Atbilde:

   Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumi Nr.1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" (turpmāk – MK noteikumi Nr.1486) nosaka, ka budžeta iestādes uzskaita visus to īpašumā, valdījumā un turējumā esošos un piekrītošos ilgtermiņa ieguldījumus, apgrozāmos līdzekļus un saistības saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem un darījuma ekonomisko būtību. Viens no ilgtermiņa ieguldījumu atzīšanas kritērijiem ir to plānotā izmantošana funkciju nodrošināšanai vai pakalpojumu sniegšanai.
   MK noteikumu Nr.1486 l. pielikuma II sadaļā "Grāmatvedības kontu apraksts" ir teikts, ka kontā "Pazemes aktīvi" uzskaita izpētītus minerālo atradņu krājumus, kas atrodas zem zemes virsmas un ir ekonomiski izmantojami, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju un atbilstošās cenas.
   Ja saskaņā ar kompetento iestāžu lēmumu minerālo atradņu krājumus nav iespējams ekonomiski izmantot vai pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu tos izmantot, tad šādu aktīvu atzīšanai budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē nav pamata.

12.12.2016.

Saņemtais jautājums:

Lūdzu sniegt skaidrojumu, kādā ieņēmuma kodā un kurā budžeta veidā ir jāuzrāda ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 192 “Noteikumi par izmaksām, kas saistītas ar atkritumu poligonu apsaimniekošanu pēc to slēgšanas” saistītie naudas līdzekļu ieskaitījumi no SIA “ZAAO” pašvaldības kontā.

Atbilde:

Valsts kase sadarbībā ar Finanšu ministriju sniedz šādu viedokli:

Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu Nr. 192 “Noteikumi par izmaksām, kas saistītas ar atkritumu poligonu apsaimniekošanu pēc to slēgšanas” (turpmāk – MK noteikumi) nosacījumus minētie līdzekļi ir uz laiku tās glabājumā un nav tās īpašums. Šādus aktīvus uzskaita citu budžetu sastāvā. Dienā, kad izpildās MK noteikumu 21.punkta nosacījumi, pašvaldība atzīst vides aizsardzības speciālā budžeta ieņēmumus. Budžeta ieņēmumu klasificēšanai piemēro kodu 12.3.9.9. “Pārējie dažādi nenodokļu ieņēmumi, kas nav iepriekš klasificēti šajā klasifikācijā”.

12.12.2016.

Saņemtais jautājums:

Valsts budžeta iestādē senas mēbeles uzskaitītas apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Tiek veikta šo mēbeļu restaurāciju. Restaurācijas izmaksas ir ievērojamas. Sakiet lūdzu, vai šīs summas ar atzīstamas pārskata gada izdevumos, vai tomēr veidosies pamatlīdzeklis? Normatīvajos aktos neatrodu skaidrojumu.

Atbilde:

Pamatojoties uz normatīviem aktiem un labās prakses piemēriem par grāmatvedības uzskaites organizāciju, skaidrojam, ka budžeta iestādes pamatlīdzekļus atzīst, ņemot vērā divus kritērijus – paredzamo lietošanas laiku un vērtību. Šos kritērijus izvērtē arī attiecībā uz aktīva atjaunošanas izmaksām. Ja restaurācijas laikā uzlabo aktīva stāvokli tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina aktīva īpašības, salīdzinot ar iepriekšējiem rādītājiem, izmaksas iekļauj aktīva vērtībā (kapitalizē) (48.punkts). Ja aktīva vērtība pēc restaurācijas ir lielāka par 213 eiro un to paredzēts lietot ilgāk nekā gadu, tad atbilstoši budžeta iestādes vadītāja izveidotas komisijas noteiktajai vērtībai un lietderīgās lietošanas laikam aktīvu klasificē ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā.

03.10.2016.

Saņemtais jautājums:

Valsts kontrole savās revīzijās vairākkārt ir uzsvērusi, ka pašvaldības īpašumā esošās daudzdzīvokļu ēkas būtu uzskaitāmas sadalījumā pa dzīvokļiem nevis kā vienas ēkas kopums. Tādejādi rodas jautājumi:

kurš normatīvais akts uzliek par pienākumu pašvaldības grāmatvedības uzskaitēesošo dzīvojamo ēku sadalītun uzskaitīt grāmatvedībā pa dzīvokļiem ar tam piekrītošo kopīpašuma platību? Vēršam uzmanību, ka Valsts Zemes dienesta (turpmāk “VZD”) Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmas datos pašvaldības īpašumā esošā ēka atspoguļojas kā viens īpašums ar pašvaldībai piekrītošajām domājamām daļām atbilstoši Zemesgrāmatas datiem. Pie inventarizācijas VZD nodrošina datus par ēkas kopējo platību un pašvaldība inventarizācijas procesā pati aprēķina pašvaldībai piekrītošo ēkas platību atbilstoši domājamām daļām.
Ja ēku sadala pa dzīvokļiem, tad kā būtu uzskaitāma katram dzīvoklim piekrītošā zeme?Vēršam uzmanību, ka VZD pie salīdzināšanās informāciju pašvaldībai sniedz līdzvērtīgi kā pa ēkām (2.1.punktā minētajā kārtībā).

Atbilde:

Vadības grāmatvedības un iekšējās kontroles nolūkos budžeta iestāde papildus normatīvo aktu prasībām nodrošina analītisko uzskaiti.

MK noteikumi Nr.1486 nosaka, ka budžeta iestādes īpašumā esošo zemi un ēkas nodala atsevišķos grāmatvedības kontos, ņemot vērā to lietošanas veidu. Vienlaicīgi MK noteikumu Nr.1486 1.pielikuma II.daļas 27.1.apakšpunktā noteikts, ka “analītiskajā uzskaitē nodala pašu vajadzībām lietojamo zemi, ēkas un būves no izīrējamiem un iznomājamiem īpašumiem. Zemi uzskaita zemes vienībās atbilstoši piešķirtajam zemes vienības kadastra apzīmējuma numuram. Daļēji izīrējamos un iznomājamos īpašumus uzskaita kā izīrējamos un iznomājamos īpašumus, ja izīrējamo vai iznomājamo platību var pārdot vai iznomāt atsevišķi un var atdalīt grāmatvedības uzskaitē.”.

Saskaņā ar labāko praksi grāmatvedībā būtu atsevišķi jānodala katrs atsevišķi iznomājams īpašums, lai budžeta iestādes rīcībā būtu detalizēta informācija par visiem tās aktīviem, taču šādu informāciju iespējams nodrošināt arī citos veidos.

Mazcenas mobilo telefonu uzskaite

Ņemot vērā budžeta iestāžu uzdotos jautājumus par mazcenas mobilo telefonu uzskaiti, Valsts kase ir izvērtējusi atsevišķu noslēgto līgumu nosacījumus un sniedz viedokli par šo darījumu grāmatvedības uzskaiti.
Šajā skaidrojumā ir sniegti divi piemēri, tomēr lai nodrošinātu korektu mazcenas mobilo telefonu uzskaiti un informācijas uzrādīšanu pārskatos, budžeta iestādēm nepieciešams izvērtēt visus pakalpojuma līguma nosacījumus katram līgumam atsevišķi.

1.piemērs. 01.01.2013. noslēgts līgums starp budžeta iestādi un uzņēmumu ar šādiem nosacījumiem:

Iekārtas (mobilā telefona) pirkuma maksaLs 20
pakalpojuma mēneša maksa Ls 3.50
minimālā rēķina summa mēnesī Ls 3
līgumsods par vienu mēnesi Ls 6.40
iekārtas vērtība Ls 183
līguma darbības termiņš: 24 mēneši
iekārtas īpašuma tiesības pāriet pircējam pēc līguma parakstīšanas un pirkuma maksas pārskaitīšanas

Darījums uzskatāms par finanšu līzingu, ja līgumā ir noteikta gan pakalpojuma mēneša maksa, gan minimālā rēķina summa mēnesī un tas atbilsti vismaz vienam no MK noteikumu Nr.1486 65. un 66.punktā minētajiem nosacījumiem:

„65. Nomu klasificē kā finanšu nomu, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

65.1. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;

65.2. nomniekam ir iespēja nopirkt aktīvu par cenu, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būtu pietiekami zemāka par aktīva patieso vērtību, lai nomas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;

65.3. nomas termiņš ir vismaz 75 procenti no aktīva lietderīgās lietošanas laika, kas noteikts atbilstoši normatīvajos aktos par budžeta iestāžu nolietojuma normām noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam, pat tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;

65.4. minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība nomas uzsākšanas datumā ir vismaz 90 procentu no iznomātā aktīva patiesās vērtības;

65.5. iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka tos, būtiski nepārveidojot, var lietot tikai nomnieks.

66. Nomu klasificē kā finanšu nomu arī tad, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

66.1. nomnieks nomu var atcelt, sedzot ar nomas atcelšanu saistītos iznomātāja zaudējumus;

66.2. guvumi vai zaudējumi no aktīva patiesās vērtības svārstībām attiecas uz nomnieku;

66.3. nomnieks var turpināt nomu nākamajā periodā un maksāt tādu nomas maksu, kas ir būtiski zemāka par tirgū pastāvošo nomas maksu.”

Iekārtu novērtē tādā vērtībā, par kādu tiek veikti maksājumi līguma darbības laikā, izņemot minimālo rēķina summu mēnesī.

Piemērā: Ls 20 + Ls 3.50 x 24 mēneši = Ls 104.

Saistības par finanšu līzingu atzīst bilancē pakalpojuma mēneša maksas kopsummā līguma darbības laikā, piemērā: Ls 3.50 x 24 mēneši = Ls 84

Iekārtu atzīst uzskaitē, veicot šādu grāmatojumu:

D 216x Inventārs Ls 104

K 5191/5814 Saistības par finanšu nomu Ls 84

K 5311 Saistības pret piegādātājiem Ls 20

Veic apmaksu piegādātājam:

D 5311 Saistības pret piegādātājiem Ls 20

K 2620 Naudas līdzekļi Ls 20 EKK 2000

Inventāru izsniedzot lietošanā, atzīst izdevumus:

D 7xxx Pamatdarbības izdevumi Ls 104 EKK 2000

K 216x Inventārs Ls 104

Veicot pakalpojuma ikmēneša maksājumu, samazina saistības:

D 5814 Saistības par finanšu nomu Ls 3.50

K 2620 Naudas līdzekļi Ls 3.50 EKK 2000

Iespējamās saistības par līgumsodu pārskata perioda beigās uzrāda zembilancē, ņemot vērā atlikušo līguma darbības laiku, piemērā: Ls 6.40 x atlikušo līguma darbības mēnešu skaits pēc pārskata perioda beigām (12 mēneši) = Ls 76.80

K 9530 Nākotnes saistības un maksājumi Ls 76.80

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.1486 304.4 punktu iespējamās saistības par nākotnes maksājumiem par pakalpojumu līgumiem atzīst zembilancē tikai tādā apjomā, kāds būtu jāmaksā, ja līgums tiktu lauzts. Minimālo rēķina kopsummu, kas maksājama līguma atlikušajā darbības laikā pārskatā neuzrāda.

2.piemērs. 01.01.2013. noslēgts līgums starp budžeta iestādi un uzņēmumu ar šādiem nosacījumiem:

Iekārtas (mobilā telefona) pirkuma maksa 0 Ls
līgumsods par vienu mēnesi 6.40 Ls
iekārtas vērtība 183 Ls
līguma darbības termiņš: 24 mēneši
iekārtas īpašuma tiesības pāriet pircējam pēc līguma parakstīšanas
minimālā rēķina summa mēnesī Ls 3

Darījums uzskatāms par vērtību saņemšanu bez atlīdzības, ja līgumā nav noteikta pakalpojuma mēneša maksa, bet tikai minimālā rēķina summa mēnesī.

Iekārtu novērtē tādā vērtībā, kāda uzrādīta ar iekārtas saņemšanu saistītajos attaisnojuma dokumentos vai kādā novērtēta saņemtā iekārta, piemērā: Ls 183

Iekārtu atzīst uzskaitē, veicot šādu grāmatojumu:

D 12xx Pamatlīdzekļi Ls 183

K 8414 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas Ls 183 EKK 21.4.9.2. bez atlīdzības no citām personām

Aprēķinot nolietojumu par pārskata gadu, atzīst izdevumus:

D 7xxx Pamatdarbības izdevumi Ls 33.55 EKK 5000

K 1290 Pamatlīdzekļu nolietojums Ls 33.55

K 9530 Nākotnes saistības un maksājumi Ls 76.80