Ministru kabinets izskatīs ikgadējo ziņojumu par Latvijas kredītreitingu
Ikgadējo ziņojumu kopš 2010. gada sagatavo ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa, kuras sastāvā ietilpst Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas un Valsts kases pārstāvji, lai aktīvi iesaistītos Latvijas valsts kredītreitinga noteikšanas procesā un nodrošinātu vienota viedokļa sniegšanu par situāciju Latvijā, kas var ietekmēt valsts kredītreitingu.
Trīs lielāko starptautisko kredītreitingu aģentūru (Moody’s, S&P Global un Fitch) aizņēmējiem noteiktos kredītreitingus investori ņem vērā investīciju lēmumu pieņemšanā, t.sk. aizdodot resursus valstīm. Latvijas kredītreitings atrodas A līmeņu grupā, kas nozīmē, ka Latvija ir uzticams labas kvalitātes aizņēmējs un risks valstij nespēt nokārtot parādsaistības ir zems.
Kopš 2024. gada novembra starptautiskās kredītreitingu aģentūras Moody’s un S&P Global Latvijas kredītreitinga līmeni un kredītreitinga nākotnes novērtējumu nav mainījušas. Moody`s noteiktais kredītreitings Latvijai ir A3 līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu. S&P Global Latvijai noteiktais kredītreitings ir A līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu. Aģentūra Fitch 2024. gada 15. novembrī mainīja Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu, saglabājot kredītreitingu A- līmenī, un līdz šim citas izmaiņas nav veikusi. Toreiz Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma izmaiņas Fitch skaidroja ar to, ka vidējā termiņā Latvijas ekonomikas izaugsme būs lēnāka nekā aģentūra iepriekš prognozēja, ņemot vērā ģeopolitiskās spriedzes ilgstošo ietekmi, kā arī vājākus, nekā iepriekš prognozēts, privātā patēriņa, investīciju un eksporta izaugsmes rādītājus.
Kredītreitingu aģentūras kā galvenos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu A līmeņa grupā, min ekonomikas elastību, noturību un pielāgošanās spēju, zemāku valsts parādu pret iekšzemes kopproduktu un zemākas parāda apkalpošanas izmaksas salīdzinājumā ar A līmeņa kredītreitinga valstu vidējiem rādītājiem, kā arī valdības spēju īstenot stingru fiskālo politiku iepriekšējos gados. Tāpat būtiska ir īstenotās politikas uzticamība, ko atbalsta dalība ES un eirozonā, un mērens privātā sektora parādsaistību līmenis.
Kredītreitingu aģentūras norāda uz vairākiem riska faktoriem, kas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas kredītreitingu, piemēram, ģeopolitisko risku pieaugums reģionā, ilgstoša Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītāju pasliktināšanās, kā arī valsts parāda līmeņa būtisks un straujš pieaugums, ko izraisītu vājāka ekonomikas izaugsme un valsts budžeta izdevumu pastāvīgs pieaugums.
Tajā pašā laikā aģentūras norāda, ka Latvijas kredītreitingu pozitīvi ietekmētu Krievijas – Ukrainas militārā konflikta atrisināšanās, kas ilgtermiņā mazinātu ģeopolitiskos riskus, nenoteiktību reģionā un valsts pakļautību ārējiem satricinājumiem, kas, savukārt, veicinātu Latvijas ekonomikas noturīgu izaugsmi, ārvalstu investīciju pieaugumu un fiskālo rādītāju uzlabošanos. Valsts parāda līmeņa pret iekšzemes kopproduktu stabilizēšanās un samazināšanās vidējā termiņā būtu Latvijas kredītreitingu pozitīvi ietekmējošs faktors.