Aizņemšanās plāni
Plānotie aizņēmumi vidējā termiņā
Aizņemšanās apjomu un valsts parāda līmeni vidējā termiņā ietekmē kopējā finansēšanas nepieciešamība, kuru galvenokārt veido valsts budžeta izpildes nodrošināšanai un valsts parāda pārfinansēšanai nepieciešamais finansējuma apjoms.
Kārtējā gadā plānotos aizņemšanās pasākumus kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai un finansēšanai piemērotāko finanšu instrumentu izvēli nosaka ikgadējs Resursu piesaistīšanas plāns vidējam termiņam, kuru, ņemot vērā Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijā noteiktās vadlīnijas, izstrādā Valsts kase un apstiprina finanšu ministrs. Gadskārtējais valsts budžeta likums nosaka maksimālo pieļaujamo neatmaksātā valsts parāda apmēru gada beigās.
Aizņemšanās pasākumu plānošanā vidējā termiņā tiek izmantota stratēģiska pieeja, saglabājot pēc iespējas lielāku elastību finanšu tirgos veicamo aizņēmumu nosacījumu (aizņemšanās laiks, valūta, apjoms, termiņš) izvēlē, vienlaikus veicinot investoru bāzes diversifikāciju un turpmāku paplašināšanu.
Ņemot vērā vidēja termiņa finansēšanas nepieciešamību, kurā lielāko īpatsvaru veido eiroobligāciju dzēšana, finansējums jāpiesaista savlaicīgi, neatliekot uz pēdējo brīdi, lai samazinātu valsts parāda pārfinansēšanas risku. Vidējā termiņā tieši ārēja aizņēmuma instrumenti veido būtiskāko daļu no kopējā piesaistāmā finanšu resursu apjoma. Aizņēmumus starptautiskajos finanšu tirgos plānots veikt ar etalona apjoma eiroobligāciju emisijām lielākajos globālajos kapitāla tirgos. Tomēr, lai vienlaikus diversificētu investoru bāzi valsts parāda portfelī, daļu finansējuma pie labvēlīgiem finanšu nosacījumiem iespējams piesaistīt arī nišas kapitāla tirgos.
Iekšzemes finanšu tirgū tiek turpinātas vērtspapīru emisijas, jo stratēģiski svarīgi ir uzturēt regulāru valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru piedāvājumu vietējiem investoriem. Piedāvājuma apjoms tiek veidots atbilstoši tirgus kapacitātei un tirgus aizņēmumu procentu likmju tendencēm. Kopš 2013. gada sākuma Latvijā darbojas Primāro dīleru sistēma ar mērķi sekmēt valsts vērtspapīru tirgus attīstību un aktivitāti – jaunu aizņemšanās instrumentu veidošanos, investoru bāzes paplašināšanos, aktīvāku, likvīdāku un investoriem pievilcīgāku valsts vērtspapīru tirgu, kā arī ar valsts parāda apkalpošanu saistīto risku samazināšanu.
Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem (fiziskām personām) alternatīvu ieguldījumu iespēju zema riska finanšu instrumentos, kopš 2013. gada 19. jūnija iedzīvotājiem tiek piedāvātas valsts emitētās krājobligācijas ar dažādiem dzēšanas termiņiem, no kuriem garākais ir 10 gadi. Krājobligāciju pieejamība veicina privāto personu ieguldījumu pieredzi un uzticība finanšu tirgum, kā arī kopumā veicina valsts iekšējā finanšu tirgus attīstību.
Centrālās valdības aizņēmumu atmaksas grafiks pēc nomināla, milj.euro
Finansēšanas nepieciešamības novērtējums 2022. - 2024. gadam (miljardi, EUR)
